- AGNIJA TILTNIECE-
Seko Agnijas aktivitātēm Instagram: agniatil
Mikropigmentācijas meistare, "positive vibes" kustības entuziaste, latino ritmu cienītāja un dzīvesstila blogere.
Kuras valstis vai galamērķi Tevi vilina visspēcīgāk? Vai mēdz atgriezties vienā vietā vairākkārt?
Ceļošana ir viena no manas dzīves mazajām terapijām- piedzīvot, apskatīt, izjust un atbraukt mājās piepildītai ar plašu emociju gammu. Viens no maniem mīļākajiem galamērķiem līdz šim ir Taizeme, jo šeit ir jūtams dabas un dzīvības pieskāriens. Cilvēki ir tik ļoti sirsnīgi, atvērti, patiesi, ar savu garīgo vērtību pasauli un stāstu. Šī vieta man ir patiesi īpaša, jo tur valda sirsnība un vienkāršība. Tieši Taizemē es jutos brīva, īsta un iedvesmota- jutos kā "mājās". Pirms pandēmijas sākuma biju devusies uz Dubaiju, kas ir pilnīgs pretstats Taizemei, bet arī kontrastos ir harizma.
Trīs ceļojumi, kas visspilgtāk palikuši atmiņā? Seviļa Spānijā noteikti ir palikusi man sirdī ar ļoti siltām emocijām un atmiņām, turp devos uz ilgāku laiku skolas prakses ietvaros- vienreizēja pieredze, kultūra un valdošā atmosfēra. Protams, noteikti vēlos atzīmēt jau iepriekš pieminēto Taizemi, kas līdz šim bija vistālākais un iedvesmojošākais ceļojums. Kā arī Maljorka- šī vieta man vienmēr asociēsies ar īpašu stāstu un piedzīvotajām emocijām. Patiesībā katram manam ceļojumam ir savs stāsts, atmiņas un piedzīvojums.
Galamērķis, kur noteikti vēlies doties pēc situācijas stabilizēšanās saistībā ar ceļošanu? Noteikti Bali, kur, iespējams jau būtu bijusi, ja situācija pasaulē būtu stabilizējusies, bet visam savs laiks- man patīk atrast harmoniju jebkurā lokācijas vietā, arī tepat Latvijas robežās ir bijuši tik jauki braucieni un brīvdienas!
Kuras 3 vietas, pilsētas vai dabas takas Latvijā Tu vari dēvēt par savu miera un harmonijas oāzi? Kā pirmo noteikti vēlos atzīmēt vietu, kurā sagaidu saullēktus un tā atrodas netālu no manām mājām. Šī vieta ir tik ļoti īpaša, jo ik reizi tieši šeit smeļos iedvesmu un enerģiju gaidāmajai dienai. Par mieru un harmonijas oāzi varu saukt vietas tuvāk dabai- laukus un pludmales. Tā kā esmu uzaugusi laukos, tad allaž labpatīk atgriezties arī lauku mājās, kura atrodas skaistā meža ielokā, blakus pļavām un tuvumā putnu čalām.
"Dzīve ir šis brīdis. Jā, tieši šis, kas patreiz paveras Tavā acu priekšā. Domājot par rītdienu-mēs to nesasniedzam, domājot par vakardienu- pazaudējam."
Kā Tu raksturotu savu personību? Spontanitāte vai rūpīga plānošana? Sapņotāja vai reāliste? Spridzeklis vai mierpilnā dvēsele?
Es esmu viss, ko nupat minēji. Katrs no mums ikdienā tiek piesaistīts kādai konkrētai maskai. Piemēram, maska darbā, maska mājās, draudzenes maska, ģimenes maska. Vārdam maska var dot sinonīmu arī "loma". Un katrā no šīm lomām savs raksturs, izpildījums. Dažādi pavērsieni dzīvē mums pieprasa spēju reaģēt, domāt, darīt un pielāgoties konkrētajai situācijai. Jautājums ir par to, kas ir mūsu komforta zona? Dzīvē esmu izjutusi, izbaudījusi un piedzīvojusi pietiekoši daudz, tādēļ jūtos ērti gan perfekti izplānotā grafikā nedēļu uz priekšu, gan spontāni pieņemtos lēmumos. Ezotēriskā pasaule man ir iemācījusi ne tikai sajust mieru, bet arī būt mierā ar sevi. Man sagādā baudu gan stundām ilgi gulēt pļavā, raugoties debesīs, un tai pat laikā arī aktīvi, ar adrenalīnu piepildīti pasākumi. Ar to es vēlos pateikt, ka cenšos pielāgoties situācijām un dzīvot mirklim. Gadiem strādājot ar savu iekšējo pasauli, esmu ceļā uz sevis pieņemšanu un harmoniju iekšējā būtībā. Manuprāt, nav balts vai melns, rāmju vai robežas. Dzīve ir tik dažāda un interesenta, ka tā ir jābauda, jādzīvo un nevajag baidīties mēģināt arī šķietami netradicionālus hobijus, jaunas profesijas un nodarbošanās veidus. Piemēram, ja esi pavārs un Tev patīk motokross, kāpēc gan nepamēģināt? Nav nesaderīgu vai nesavienojamu komponentu, tāpēc klausiet savai sirdsbalsij un dariet, jo jaunas takas mēdz aizvest pie elpu aizraujošiem galamērķiem.
Kā aizsākās Tava mīlestība pret salsu? Kādas ir Tavas attiecības ar salsu šobrīd?
Es pieļauju, ka iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojusi vidē, kurā latino ritmi nav sveši. Man sirdij ļoti tuvas ir gan dejas, gan mūzika. Latino ritmi dienai piešķir papildus jaudu un enerģiju. Latino ritmos šķiet ķermenis pats kustās. Kad reiz Spānijā vēroju vietējos deju pasākumus, cilvēki vienkārši vadījās un kustējās mūzikas ritmā. Man sķita, ka šīs kustības un ritma izjūta jau ir asinīs- un te nav stāsts par perfekti nostieptiem pirkstgaliem vai horeogrāfiju. Latino ritmi fundamentāli tiek izdejoti sirds valodā, kurus piesaista kādam konkrētam deju novirzieniem, kā salsa, bačata utt.
Kādas ir Tavas attiecības ar sportu? Cik liela nozīme fiziskajām aktivitātēm ir Tavā ikdienas rutīnā?
Man patīk skriet , braukt ar velosipēdu un tikpat ļoti man patīk arī joga, dažādu āsanu vingrinājumi, dejošana, aerobika. Esmu sajūtu cilvēks un fiziskās aktivitātes plānoju pēc tā, kā dotajā brīdī jūtās mans ķermenis. Ja mans ķermenis kādu dienu nejūtas možs un spēcīgs, tad izvēlēšos stiepšanās vingrinājumus vai mierīgu jogas nodarbību. Nevēlos radīt pārslodzi organismam, jo uzskatu, ka visam ir jābūt balansā. Tāpat ir arī dienas, kad varu daudz dejot, noskriet 15 km un vēl nopeldēties. Kad un kā, tas vienkārši ir jājūt. Pēc izglītības esmu sporta un deju skolotāja. Jaunatnes centrā vadu arī aerobikas pulciņus, kuros līdzdarbojos kopā ar bērniem/ jauniešiem. Sajūta pēc novadītās nodarbības ir fantastiska. Tā ir kā balva manam ķermenim un gandarījuma sajūta par paveikto.
Kādi ir Tavi ēšanas paradumi un vai ēdiena gatavošanas process sagādā Tev prieku, vai tomēr priekšroku dod ēdiena pasūtīšanai un maltītes ieturēšanai ārpus mājas?
Esmu veģetāriete un maltītes cenšos gatavot pēc ajūrvēdas principiem, arī izvēloties pārtraukto gavēšanu- mūsdienās sauktu par fastingu. Tieši šī pieeja manam ķermenim iemācīja izvērtēt ēdiena kvalitāti un vērot organisma reakciju uz to (piemēram, miegainība, vēdera pūšanās, sāpes, labsajūta, enerģija). Tā es lēnām tuvojos tam punktam, lai izprastu sava organisma vēlmes, arī to, vai jūtos labi un neparādās intoksikācijas pazīmes. Arī manās mājās ēdiena pasūtīšana nav sveša, tomēr priekšroku dodu manis gatavotām maltītēm. Gatavošanas procesā es apzinos, kādu enerģiju lieku šajā ēdienā. Īsumā sakot, man patīk zināt un saprast, ko lieku savā ķermenī, lai tas ir maksimāls pienesums manai labsajūtai. Arī man reizēm kārojās frī kartupeļus un treknākus ēdienus, bet cenšos, lai tā nekļūst par manu ikdienu. Ja es ēdīšu tā katru dienu, tad organisms pieradīs, pašsajūta pasliktināsies un nebūs tās īpašās baudas reizes, kad no sirds atļaujies "cheat day". Iespējams atkārtošos, bet ēst veselīgi ir arī ļoti garšīgi. Stāsts nav par tievēšanu vai sevis ierobežošanu, bet gan par labsajūtu un zelta vidusceļa atrašanu. Stāsts ir par Tevi, nevis draudzeni, mammu vai krustmāti. Atrodi savu unikālo pieeju, kas ļauj justies spēcīgai, enerģiskai un garā vieglai. Un atceries, kas citam nektārs, citam inde, jo visas receptes, uztura plāni visiem neder- katram savs.
"Ja tu spēj saskatīt skaistumu lietus lāsē, miglas rītā, mazā ziedlapiņā, tad tikai tāpēc, ka skaistums ir tevī pašā - pasaule ir kā spogulis, kurā katrs redz sevi pašu."
Kādu padomu Tu dotu tai Agnijai, kura meklēja dzīves skaistumu pirms 10 gadiem?
Seko savai sirdsbalsij un nepakļaujies sabiedrībā valdošajiem stereotipiem. Viennozīmīgi tā Agnija, kas ir šodien, mani pārsteidz ik dienu, jo ar šādu dzīves pārliecību, mērķiem un dzīvesveidu pirms 10 gadiem nevarēju sevi iztēloties. Viss ir mūsu rokās- laimīga un harmoniska dzīve ir mūsu izvēle.
"Īstenībā, ar mani ir tā, ka ir dzīves posms, kad katra diena man šķiet kā Visuma dāvana un lietas ko iemācos, apzinos vai vienkārši- pieņemu, ir par daudz, bet ne vienmēr tās tiek aprakstītas sīkāk, kur nu vēl publiski!"
Kā pie Tevis atnāk laimes, sevis pieņemšanas un pateicības sajūta?
Es to nosauktu par "Dzīvot sev" sajūtu. Es dzīvoju, sekojot savai sirdsbalsij, ar savu pārliecību, izvēloties mūziku, kas skanēs manā dzīvē. Dzīvoju pēc saviem standartiem, nevis sabiedrībā pieņemtajiem. Es dzīvoju vienkārši-cenšoties mīlēt sevi un apkārtējo pasauli un esmu pateicīga par katru dienu, kurā no jauna uzaust saule. Laime- dzīvesveids, prāta stāvoklis, skats uz pasauli un klausīšanās savā sirdsbalsī. Nav jāgaida, kad dzīvē notiks konkrēts pavērsiens, kas padarīs Tevi laimīgu. Laimīgam ir jāmācās būt pašam, jo otrs cilvēks tavu laimi tikai paspilgtina.
Kā Tu nonāci līdz lēmumam uzsākt aukstās peldes un vai bija nepieciešama īpaša sagatavošanās? Kādu pievienoto vērtību aukstās peldes Tev ir sniegušas?
Vislabāk peldes sākt vasarā un tad turpināt visu gadu. Šādi ķermenis tiek pieradināts pie arvien zemākas ūdens temperatūras. Ja ir spēcīga vēlēšanās, tad to var darīt arī ziemā, bet atceries, ka ir jābūt ne tikai drosmei, bet arī labai fiziskajai pašsajūtai. Peldes ir jāsāk brīdī, kad organisms ir vesels un jūties labi. Reiz es izgāju arī "Rūdīšanās skolas" online kursu, jo jutu, ka svarīgi ir nevis vispusīgi izprast peldēšanās jēgu, bet arī teorētiski iepazīt pašu procesu un kā tas ietekmē manu ķermeni. Aukstās peldes nav tikai stāsts par saņemšanos doties āliņģī, bet arī par to, kā tu spēj variēt ar savu ķermeni un izkāpt ārā no komforta zonas. Lai pārvarētu diskomfortu un iegremdētos ledus aukstā ūdenī, ir nepieciešams sevi just. Ja cilvēks spēj pārvarēt stresu ūdenī un vadīt sevi, viņš spēj to arī dzīvē. Tā jauda, ko es iegūstu no šīm peldēm ir vārdos neaprakstāma, jo enerģija plūst pāri visām malām. Aukstās peldes ir mans rituāls un jau ar nepacietību gaidu, ko man nesīs nākošā ziema. Peldes ir par ķermeņa jušanu, tādēļ uz tādiem jautājumiem, kā: "vai dodoties peldēs, ir jāvelk cimdi, zeķes, jāuzņem laiks, esot ūdenī vai vienkārši ir jāpeld bez laika robežām", man nebūs konkrētas atbildes. Klausieties savā ķermenī un tas Jums sniegs atbildi uz visiem jautājumiem. Grūtākais šajā procesā ir nevis saņemties ielīst ūdenī, bet aizbraukt. Toties pēc peldes varu pateikt tikai un vienīgi paldies savai apņēmībai, jo produktivitāte ir pacēlusies uz maksimumu un gribās darīt, darīt, darīt! Tas arī ir viens no maniem noslēpumiem, kā ikdienā spēju paveikt tik daudz darāmo darbu.
"Kāda starpība, kurš ir spēcīgāks, kurš gudrāks, kurš skaistāks vai bagātāks? Galā sgvarīgi ir tikai tas, vai cilvēks ir laimīgs, vai nav." (Osho)
Kas šodien ir Tava laime?
Būt pateicībā. No rīta atvērt acis un saprast , ka man dota vēl viena diena. Apgulties pļavā un raudzīties mākoņos. Sapratne, ka viss, kas notiek, notiek manis pašas labā. Pieņemt. Saprast. Mīlēt. Patiesībā- viss, kas notiek, ir laime, jo kā iepriekš jau minēju- katrai lietai var pieiet no abām pusēm un es izvēlos laimīgo versiju!
Kāds ir Tavs stāsts un vēstījums Instagram platformā?
Mans Instagrams priekš manis ir kā maza mākslas bilžu galerija, kurā es apkopoju kādas fotogrāfijas, video, iedvesmojos pati, kā arī dalos ar savu pasaules redzējumu. Bet pats galvenais nosacījums man pašai ir veidot saturu ar patiku un prieku, lai tas kādā mirklī man nekļūst par apgrūtinājumu. Kopš sevi atceros, man vienmēr ir paticis radīt fotogrāfijas un ģenerēt jaunas idejas. Viena no spilgtākajām bērnības dāvanām, ko šobrīd atceros ir 36 kadru filmiņa. Jā, es uzaugu ar fotogrāfēšanos un foto radīšanas sajūtu. Instagrams kā platforma ir gluži kā mūsdienu vizītkarte. Ikdienā es darbojos Liepājas bērnu un jauniešu centrā, kurā vadu aerobikas un defilē/ plastikas nodarbības. Esot šajā vidē, man ir jāseko līdzi aktualitātēm, un jāsaprot, kas bērniem / jauniešiem šobrīd interesē, un šī sociālā vide arī ir sava veida pienesums, zinot , piemēram, kāda mūzika būtu aktuāla viņiem nodarbību laikā. Savukārt mana pamatnodarbošanās ir saistīta ar skaistumkopšanas nozari.
Tavs Instagram profils ir estētisks, baudāms un ieturēts vienotā stilā. Kā pie Tevis atnāk bilžu veidošanas idejas? Vai ikdienā daudz laika velti šīs platformas uzturēšanā?
Savā ikdienā esmu izkristalizējusi tās pamatlietas, ko šī platforma man sniedz. Pirmkārt, vai satura kopums, ko radu es pati, ir estētiski baudāms man pašai priekš sevis. Otrkārt, man ir svarīgi, ka cilvēkiem, kuriem es sekoju Instagram platformā, saturs ir vērsts pozitīvā virzienā, māca, iedvesmo un sniedz pievienoto vērtību man kā personībai. Raksturā esmu ļoti impulsīva un ātra, tādēļ man nav nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu, ka konkrētais saturs man ir vai nav piemērots. Man nepatīk veidot saturu pienākuma pēc. Es plānoju savu darbu un ikdienu, bet Instagrams nav mans darbs, tas ir mans hobijs, ja to tā var saukt!
Instagram sadarbības - aizraujošs process, intereses un dzīves stils.
Atsevišķi es varētu nodalīt Instagram sadarbības, kur publikācijas bieži vien ir jāieplāno laicīgi, bet arī šo jomu es ļoti rūpīgi izvērtēju. Piemēram, vai konkrētā sadarbība iet roku rokā ar manām interesēm un dzīves stilu, tādēļ daudziem potenciālajiem sadarbības partneriem nākas atteikt. Kad man tiek piedāvāta sadarbība, uzdodu pati sev jautājumu: "vai es lietotu konkrēto produktu vai pakalpojumu, ja man nepiedāvātu sadarbību?" Ja atbilde ir nē, tad neuzņemos šāda veida saistības. Man ir svarīgi gūt baudu arī no paša procesa - uzņemt bildes ar konkrēto produktu, iepazīstināt savus sekotājus ar to un ar entuziasmu veikt bilžu pēcapstrādi. Tas man sagādā prieku, tādēļ arī neuztveru Instagram platformas uzturēšanu kā savu darba laiku, jo neuzskatu to par savu pienākumu, bet vienu no hobijiem- domāt, veidot fotogrāfijas, publikācijas, aprakstus. Bieži vien savas publikācijas esmu saplānojusi kādu laiku uz priekšu un izvietošana prasa vien pāris minūtes. Tā kā man jau ir zināma pieredze, tad darbojos ātri, nepatērējot īpašu piepūli un enerģiju publikāciju veidošanā. Instagrams ir sava veida ilūzija, bet manā uztverē tā ir pozitīvā gultnē vērsta ilūzija. Sadarbības es izvērtēju pēc tā, vai konkrētais produkts man patīk, varbūt es to jau lietoju, kā arī tas saskan ar manām vērtībām. Galvenā pamatnostādne ir, lai mēs ejam vienā virzienā ar konkrētā produkta vēstījumu. Es vēlos, lai sadarbības iet harmonijā ar manu ikdienu, uzskatiem, jo līdz ko Instagrams pārtop par darba pienākumu, man tas vairs nav interesanti. Dzīvē cenšos darīt lietas, kas man sagādā prieku un nes gandarījumu, arī šajā sfērā!
"Visskaistākais ir sastopams vienkāršās lietās, kad tajās spējam ieraudzīt brīnumu. Domā lielas domas, bet izbaudi mazās dzīves laimītes."
Šobrīd mums visiem ir emocionāli smags posms, kā arī mūsu rīcības brīvība ir manāmi ierobežota. Kā Tu šajā ne tik rožainajā periodā spēj atrast mazās dzīves laimītes?
Ikdienā esmu izkristalizējusi, ko es ielaižu savā pasaulē jeb savā mazajā dzīves burbulī. Tai skaitā, ko es lasu, skatos, kam es sekoju un ar kādiem cilvēkiem komunicēju. Es apzināti cenšos distancēties no negācijām ziņu portālos un televīzijā. Es neapvainojos un nestrīdos, bet mācos pieņemt arī citu viedokli, kas bieži vien ir atšķirīgs no manējā. Jo vairāk es esmu savā miera burbulī, jo vairāk spēju arī ikdienā saskatīt mazās laimītes. Jebkurai situācijai ir labā un sliktā puse un tas, kādā veidā mēs to uztveram ir tikai un vienīgi mūsu izvēle. Kas ir mūsu spēks? Tā ir Izvēle, uz ko konkrētajā mirklī koncentrējamies. Ja man tagad vaicātu, kas ir viens no harmoniskas un laimīgas ikdienas pamatprincipiem, tad es teiktu šādi: "Domā ko domā un baudi , ko izvēlējies"-lai top!
Kāds būtu Tavs padoms, kad zūd interese pret dzīvi, piezogas nomāktības sajūta un pasaule šķiet drūmi pelēcīga?
Mēs katrs redzam pasauli caur savu unikālo prizmu. Apkārtējā pasaule ir mūsu iekšējās pasaules atspoguļojums. Neviens cilvēks nekad nebūs vainīgs pie tavas nelaimes, tāpēc sāc ar sevi- strādā, pavadi laiku ar sevi domās, darbos un iepazīsti arvien tuvāk savu patieso būtību. Tu šobrīd sēdi, lasi šo sarunu un es nezinu kā Tu jūties, bet zinu to, ka varat būt pateicīgi par to, ka esat šodien piecēlušies, Jums ir divas acis, rokas un kājas. Jūs spējat sasmaržot gaisu laukā un sajust ēdiena patīkamo garšu. Tas jau ir pietiekams iemesls, lai pateiktos. Kāds par to varētu tikai sapņot. Mums visiem ir jārisina problēmas, bieži vien piezogas nomāktības sajūta, kā arī ir dienas, kad neizdodas viss kā esam iecerējuši, bet tai pašā laikā atceries, ka Tev ir par ko pateikties. Tās ir tikai problēmas, kuras Tev jārisina un tās dara Tevi viedāku, spēcīgāku un sniedz pieredzi. Koncentrējies nevis uz to kā Tev nav, bet uz to, kas Tev ir. Kāds tikai varētu sapņot par dzīvi, ko Tu dzīvo šobrīd, būt paēdis, ar jumtu virs galvas, apģērbts un mīlēts. Pateicība pret visu apkārt notiekošo, mīlestība pret sevi un apkārtējo pasauli ir fundamentāla dzīves pamatvērtība.
Kā Tu nonāci līdz 5 am rutīnas praktizēšanai un vai ik dienu strikti pieturies pie celšanās 5 no rīta?
Nepieturos pie konkrēta pulksteņa laika, kas ir 5 no rīta, bet cenšos piecelties pirms saullēkta. Ziemā saulīte aust vēlāk, tāpēc mostos aptuveni 5:30-6:30. Savukārt vasaras periodā bieži vien esmu piecēlusies jau 4:00. Jautājot kādēļ praktizēju šo rīta rutīnu ir fakts, ka man tas patīk, es jūtu enerģijas pieplūdumu un spēku, ko sniedz šīs rīta stundas. Lai spētu piecelties tik agri un visas dienas garumā nesagurt, ne mazāk svarīgs ir gulēt iešanas laiks. Ejot gulēt šodienā un ceļoties rītdienā. Tāpat jāpievērš uzmanība savam uzturam, prāta skaidrībai, emociju gammai un domu sakārtotībai. Īsiem vārdiem sakot, būt mierā ar sevi, savu prātu un dvēseli. Šī kustība ir par to, ka šajā skrienošajā 21. gadsmita ikdienā, mums zūd laiks sev. Agrā rīta celšanās ir dāvana, ko Tu pasniedz pats sev. Tu uzņemies kontroli pār savu dienu, neļaujot dienai kontrolēt tevi. Ir jāsāk ar maziem solīšiem- vispirms censties piecelties plkst. 7:00, tad plkst. 6:00, plkst. 5:30 un visbeidzot plkst. 5:00. Tas ir brīvais laiks, ko sniedz sev, darot lietas, kas ļoti patīk, bet kam ikdienas steigā neatliek laiks. Atvēli dažas nedēļas, lai jaunais ieradums nostiprinātos. Lai dzīve mainītos ir vajadzīgs laiks un pacietība, tad būs arī rezultāti. No rītiem ir ļoti īpaša enerģētika, kamēr pasaule vēl guļ- apkārtējās skaņas un vibrācijas iegūst īpašu, mistisku veidolu. Mana diena pavisam noteikti ir daudz jaudīgāka, piekopjot šo dzīvesveidu. Vislabākais laiks ir celties pusotru stundu pirms saullēkta, lai Tu būtu jau gatavs saņemt saules gaismas enerģiju un uzlādēties dienai- meditēt, sportot, lasīt, mācīties, harmonizēt savu enerģiju.
Tu esi piedalījusies dažādos izaicinājumos, kā arī pati tos esi veidojusi, piemēram, #izskrien102jūnijā un #veselīguparadumuABC- kādu pievienoto vērtību Tev sniedza dalība šajos izaicinājumos?
Ar izaicinājumiem ir tā, ka tie ieliek sava veida rāmī, bet pozitīvā versijā- tie dod papildus motivāciju, zinot , ka arī tad , ja ļoti negribas, tomēr ir jāsaņemās. Sevi izaicināt ir diezgan jaudīgi un produktīvi. Arī es pati reizi pa reizei ko tādu organizēju, jo ticu , ka komandā ir spēks- viens otru varam iedvesmot vēl vairāk, un pacelt savu rezultātu pavisam jaunā līmenī.
"Kas par lielisku svētdienu! Šodiena priekš manis nu dikti īpaša- esmu finišējusi savu četrdesmit deviņu dienu ajūrvēdisko ķermeņa attīrīšanos, noslēgusi savu #izskrien102"
Vai vari pastāstīt par ajūrvēdisko ķermeņa attīrīšanās procesu?
Runājot par ajūrvēdisko ķermeņa attīrīšanās procesu, tad tas ilga 49 dienas, kurā notiek atteikšanās no gaļas izstrādājumiem, jūras produktiem, olām, alkohola, kafijas un pievienotajiem cukuriem. Priekš manis tā praktiski ir ikdiena, bet katru rītu un vakaru tiek papildus lietoti ajūrvēdiskie preparāti- pulveri, kas taisīti no dabīgiem augiem. Piemēram, bringaradžu, kas stimulē matu augšanu, un trifalu, kas palīdz ķermenim atbrīvoties no toksīniem, un ir lielisks gremošanas sistēmai. Ņemot vērā, ka pulveris tiek iegūts no saberztiem augiem, tad tas nav mūsu garšas kārpiņām patīkams, bet nu jau varu teikt, ka esmu pieradusi. Paralēli tam, protams, lietoju daudz ūdens. Pēc šīs attīrīšanās kūres ēdiens šķita tik baudāms un garšīgs, kā arī pati ajūrvēdas virtuve man sniedza iespēju izmēģināt tik daudz veselīgu un interesantu maltīšu pagatavošanas veidus. Sarežģītākās ir pēdējās 2 dienas, kad pirmspēdējā dienā pārtika netiek uzņemta (tikai ūdens) un pēdējā diena, kad vairākkārt dzēru rūgtās sāls ūdeni, kas stimulē aknu attīrīšanās procesu. Citrus-olīveļļas kokteilis ir kaut kas nu ļoti specifisks, bet visu var, ja ir īstais prāta stāvoklis šim pasākumam. Ar katru reizi, kad veicu ķermeņa attīrīšanu, kļūst vieglāk. Es jūtu kā ķermenis kļūst brīvāks, dzīvāks un veselīgāks, bet es pati - enerģiskāka. Tīrīšanās process nav tikai uztura plānošana, bet arī emocijas un garīgās pasaules skola. Katram cilvēkam ir jānes atbildība par savu veselību un ir jābūt izpratnei par to, cik lielām pārmaiņām ir gatavs mans ķermenis. Ajūrvēdiskā attīrīšanās nav diēta vai pamudinājums katram to darīt, es dalos vienīgi savā pieredzē un sajūtās. Tāpat vismaz reizi mēnesī man ir gavēņa diena, kad dzeru tikai ūdeni un ļauju ķermenim atjaunoties. Mērķis, kāpēc es to daru nav "tievēšana", kas kļuvis jau par mūsdienu trendu. Pats galvenais ir prāta tīrība un veselība. Atgādinu, kas der Tev, tas neder man. Un kas der man, tas neder Tev. Tādēļ sāc ar sajūtām un ieklausīšanos savā ķermenī, jo visa pamatā ir labsajūta- garīgā un fiziskā. Ikdienā mēs nespējam sajust to īsto ēdiena garšu, ja uzmanība ēšanas laikā paralēli tiek koncentrēta uz citām lietām- telefons, dators vai TV. Ēšanas laikā ir jāēd lēnām, mierīgi, izgaršojot katru kumosu un fokusējoties tikai uz ēšanas procesu.
-Ilona Zālmane-
Seko Ilonas aktivitātēm Instagram: ilona.zalmane
Sertificēta fitnesa trenere, uztura koučs, podkāsta "DzinējSpēks"
veidotāja un veselīga dzīvesveida satura radītāja.
Sapņi kļūst par realitāti
Pastāsti par sevi, par to, kā sākās Tavs ceļš, lai kļūtu par uztura kouču un fitnesa treneri? Jau kopš skolas laikiem mani aizrāvušas ar uzturu un sporta jomu saistītās tēmas. Tas gan bija laika posms, kad zināšanu apjoms vēl bija šaurs, tādēļ nācies arī uz savas ādas izbaudīt dažādas diētas, pat neapzinoties, kādu kaitējumu tās varētu atstāt uz manu veselību nākotnē. Vienu brīdi pat apsvēru pēc vidusskolas studēt sporta vai uztura lauciņā, tomēr apstākļi mainījās un šo sapni nācās nobīdīt otrā plānā. Kā pirmais pagrieziena punkts ceļā uz savu sapņu īstenošanu, bija bērnu kopšanas atvaļinājums. Šajā laikā manī radās dzelžaina pārliecība, ka, noslēdzoties bērnu kopšanas atvaļinājumam, es vēlos uzsākt jaunu dzīves posmu un mainīt ikdienas ierasto ritmu. Mana profesionālā pieredze līdz tam bija saistīta ar mārketingu un dažādu atpazīstamu zīmolu vadību. Tomēr jutu, ka nu ar savu darbu vēlos radīt pievienoto vērtību plašākai sabiedrības daļai un patiešām palīdzēt dzīvot labāk. Nolēmu pieteikties apmācību ciklam, kas vērsts uz sevis izzināšanu un sava aicinājuma meklējumiem. Pirms apmācību uzsākšanas, es izvirzīju konkrētu mērķi "lai vai kas, bet šo mācību laikā man ir jāizdara reāls solis savu sapņu virzienā".
Uztura koučings ievieš pārmaiņas ikdienā
Vienā no Tavām Instagram publikācijām manīju, ka no uztura esi izslēgusi cukuru, piena un miltu izstrādājumus. Kā mainījās Tava pašsajūta pēc attiecīgo produktu izslēgšanas? Pēc pirmā bērna dzimšanas es nonācu tiešsaistes projektā, kas ietvēra gan uzturu, gan treniņus. Projektā bija dažādi nosacījumi attiecībā uz konkrētu pārtikas produktu izslēgšanu no ikdienas uztura. Galvenokārt nācās izslēgt cukuru un piena produktus. Šobrīd es noteikti neko tādu neizvēlētos darīt un nevienam arī neiesaku drastiski ierobežot savu uzturu, jo uzskatu, ka visam ir jābūt līdzsvarā. Ir jāspēj atrast balansu, jo līdz ko mēs sev kaut ko aizliedzam, to gribēsies arvien vairāk. Aizliegtais auglis paliek arvien saldāks, attīstoties ēšanas traucējumiem un emocionālajam diskomfortam. Uztura koučings ir vērsts uz stabilu paradumu ieviešanu ikdienā. Tā nav diēta vai ierobežojumu noteikšana, bet gan dzīvesveida maiņa, atrodot zelta vidusceļu, kas der tieši tev. Nav vienas receptes, kas nosaka, kā darīt ir pareizi, jo līdz šiem secinājumam nonāksiet, pakāpeniski iepazīstot savu ķermeni. Ar uztura koučinga palīdzību es aicinu cilvēkus ieklausīties sevī un saprast, kā viņi jūtas, ēdot konkrētos produktus. Jāņem vērā arī katra cilvēka dienas režīms, enerģijas patēriņš, fiziskās aktivitātes, cik bieži gatavo vai ietur maltīti ārpus mājas un citas nianses, kas katram no mums atšķirsies, padarot šo procesu ļoti individuālu un personīgu. Uztura koučinga specifika ir darbs ar reālu pārmaiņu ieviešanu ikdienā. Bieži vien, saņemot uztura plānu, klienti apjūk un nesaprot, kā to visu tagad dabūt gatavu. Tāpēc es nāku talkā ar šo pārmaiņu ieviešanu, lai tās kļūst par organisku dzīves sastāvdaļu.
Pandēmija ir arī iespēju laiks
Pandēmijas laiks radīja zināmas korekcijas (fiziskās un emocionālās). Kā Tu izjuti šo laiku? Vai ieguvi jaunas atziņas un uztvēri to kā iespēju laiku? Es to sauktu arī par iespēju laiku, lai gan man pandēmijas vilnis radīja zināmas grūtības. Bērni vairs neapmeklēja bērnudārzu, bet pilnvērtīgi veikt darba pienākumus bija neiespējami, jo bērni prasīja laiku un nedalītu uzmanību. Protams, ka bija neziņa par notiekošo, bailes un vēlme norobežoties no ārpasaules. Laikam ejot, es sapratu, cik daudz priekšrocību ir šim "paliec mājās" posmam. Piemēram, mans vīrs vienmēr strādāja ofisā, tādēļ viņš bija ļoti pateicīgs, ka ikdienā varēja vairāk laika pavadīt kopā ar bērniem, esot blakus posmā, kad bērni tik strauji aug un attīstās. Mums visiem tika dota iespēja vairāk laika pavadīt kopā vienam ar otru, kas agrāk pietrūka - bērni bērnudārzā un vecāki darbā. Savukārt manī radās entuziasms mācīties par treneri un jau atkal saskāros ar savu iekšējo dialogu "kā lai paspēju apvienot ģimenes dzīvi ar studijām?" Noskaidroju, ka mācību kurss sācies jau janvārī. Taču es biju gatava darīt visu, kas vien manos spēkos, lai apgūtu iekavēto mācību vielu. Joprojām spilgti palicis atmiņā, kā diendienā devos pastaigā ar bērnu ratiņiem, klausoties austiņās lekcijas sporta psiholoģijā, pedagoģijā, un citos priekšmetos. Manī bija kāre pēc informācijas un ar entuziasmu metos iekšā arī sporta lauciņā.
Paļāvība liktenim un izkāpšana no komforta zonas paver jaunu iespēju loku
Man nebija ne jausmas, ko es darīšu pēc fitnesa treneres kvalifikācijas iegūšanas. Es biju "noticēšanas sev" ceļa sākumposmā. Man ļoti paveicās, jo cilvēki, ar kuriem ikdienā strādāju, vairoja manī šo pārliecību, noticot man vairāk nekā es pati. Pavisam negaidīti man tika uzticēta iespēja kļūt par crossfita treneri savā sporta zālē. Par spīti iekšējām šaubām, es pieņēmu treneres darba piedāvājumu, kas man nozīmēja izkāpt no savas komforta zonas. Šķiet, ka nespētu sev piedot, ja būtu toreiz atteikusies no šīs iespējas, par kuru nebiju pat uzdrošinājusies sapņot. Palielinoties vīrusa izplatībai valstī, nolēmu veidot arī attālināto treniņu kursu. Mans mērķis bija palīdzēt cilvēkiem ieviest ikdienā vairāk kustību un parādīt, ka arī trenējoties mājās ir gana daudz iespēju un priekšrocību. Tagad šķiet smieklīgi, ka es agrāk domāju, esmu par vecu, lai kaut ko savā dzīvē mainītu un teju vai trīsdesmit gadu vecumā radikāli mainītu nodarbošanos. Domājot, ka esi par vecu savam sapnim, kādu dienu šis brīdis patiešām var arī pienākt, jo tik jauns kā šodien, tu nebūsi vairs nekad! Atceries to vienmēr, kad meklē attaisnojumu, kāpēc kaut ko nedarīt, ja var darīt.
Katram sava pieeja ēdienreižu plānošanā
Kāds ir Tavs šodienas šķīvja princips? Vai ikdienā plāno ēdienreizes? Kādu laiku atpakaļ es centos ļoti rūpīgi veidot iepirkumu sarakstu un jau laikus plānot, ko gatavošu visai ģimenei, taču ikdienas dzīves ritms viesa korekcijas. Bieži vien pagatavotais ēdiens palika pāri, pietrūka vai vienkārši zuda vēlme ēst vienu un to pašu vairākas ēdienreizes pēc kārtas. Bija reizes, kad gribējās improvizēt ar ēdienu vai pasūtīt to uz mājām, tādēļ ātri vien sapratu, ka šī nebūs mana pieeja, kā plānot ēdienreizes ilgtermiņā. Šobrīd plānoju maltītes vienas vai divu ēdienreižu ietvaros. Manuprāt, katram ir jāatrod sava pieeja ēdienreižu plānošanā. Kādam tā būs vakariņu un nākamās dienas pusdienu plānošana, kāds varbūt sasaldēs izejvielas vai sagataves, lai vēlāk tās būtu pa ķērienam. Es vados pēc principa, lai ēdienreizēs ir iekļauti dārzeņi, augļi vai ogas, olbaltumvielām bagāti produkti (biezpiens, gaļa, zivs) un ogļhidrāti (griķi, lēcas vai citi graudaugi). Mēģinu atrast balansu uzturā un savās ikdienas aktivitātēs, lai mans ķermenis justos enerģisks un prāts būtu možs. Ja to izdodas panākt, tad tā ir veiksmes atslēga ilgtermiņa labsajūtai.
Atrast emocionālajam diskomfortam cēloni
Šobrīd daudz tiek runāts par emocionālo ēšanu, pārmērīgu cukura lietošanu vai pārēšanos. Kāds būtu Tavs padoms stresa situācijās, kad uznāk kārtējā vēlme sniegties pēc šokolādes tāfelītes? Kā atšķirt izsalkumu no emocionālās ēšanas? Kas Tev palīdz ieklausīties savā ķermenī? Arī man ir nācies saskarties ar emocionālo ēšanu un joprojām stresa situācijās izjūtu tendenci pēc iemīļotajiem našķiem. Šādās situācijās mēdzu uzdot sev jautājumu, "vai esmu patiešām izsalkusi un vēlētos ieturēt kārtīgu maltīti, piemēram, uzcept kotletes un uzvārīt kartupeļus?" Ja atbilde ir nē, tad visticamāk tā būs emocionālā ēšana. Emocionālās ēšanas gadījumā mums jau ir zināms savs komforta ēdiens, ko konkrētajā brīdī vēlēsimies visvairāk un lielos daudzumos, lai apslāpētu negatīvās vai paspilgtinātu pozitīvās emocijas. Viena lieta, ko var darīt, piefiksējot, ka sākas emocionālās ēšanas epizode, ir censties šo procesu pēc iespējas palēnināt ar apzinātu darbību veikšanu, piemēram, lēnām, sagremojot katru kumosu, izgaršojot, ievelkot elpu un cenšoties nomierināties. Protams, ka ir ļoti grūti sevi kontrolēt un spēt pateikt sev "STOP!" Vēl jautā sev "kāds ir cēlonis manam emocionālajam diskomfortam, pēc kādām emocijām es tiecos?" Varbūt ir vēl citi risinājumi, kā sev sniegt vēlamās sajūtas, emocijas? Piemēram, silta vanna, joga, meditācija, elpošanas prakses vai kas cits. Apēstais ēdiens ir tikai sekas, bet galvenais jautājums ir "kāpēc tas notiek?" Vienlaikus meklējot cēloni, ir vērts piedomāt, lai produkti, kas izraisa emocionālo apetīti (piemēram, saldumi, čipsi un tamlīdzīgi našķi) atrastos mājās pēc iespējas mazāk vai neatrastos vispār.
Ielūkoties sevī un meklēt citus risinājumus emociju izpausmēm
Bieži vien ēšanas traucējumu saknes ir dziļas un meklējamas jau bērnībā. Piemēram, ja bērnam kaut kas sāp, tad saldumi mēdz nākt talkā kā mierinājums, sniedzot mīlestības un drošības sajūtu. Ja emocionālās ēšanas vēlme ir ļoti spēcīga un izteikta, tad problēmu vajadzētu risināt ar speciālista palīdzību.
Kvalitatīvs miegs atjauno enerģiju
Slikts vai nepietiekams miegs pavisam noteikti atsaucās kopējā pašsajūtā un noskaņojumā. Bieži vien ķermenis tad prasa kompensēt enerģiju ar uzturu jeb konkrētāk, "ātru enerģijas" devu, kas ir saldumi, trekni un kalorijām bagāti ēdieni. Ir jārēķinās, ka organisms pieprasīs saldumus, tāpēc nevajadzētu nonākt arī galējībās un automātiski sev kaut ko aizliegt. Iesaku vienmēr kaut kur plauktiņā novietot veselīgus našķus, kas ātri vien sniegs nepieciešamo enerģijas devu un mundrumu. Esot mazu bērnu vecākiem, šis posms vienkārši ir jāiztur. Enerģiju var atjaunot, piemēram, paguļot diendusu, ja ir tāda iespēja. Tāpat svarīgi ir vakaros savlaicīgi noskaņoties gulētiešanai. Ja mēs nevaram ietekmēt miega ilgumu, tad vismaz tā kvalitātei ir jābūt pēc iespējas labākai. Pirms gulētiešanas vajadzētu izvairīties no kofeīnu saturošiem dzērieniem, nelietot alkoholu, doties pastaigā svaigā gaisā vai izvēdināt telpu. Jādara tas, ko var, lai uzlabotu esošo situāciju.
Četru nedēļu treniņu projekts
Tu esi izveidojusi attālināto treniņu kursu. Vai vari padalīties, ko šis kurss sevī ietver? Attālināto treniņu kurss ir četru nedēļu projekts, kura ietvaros treniņos tiek praktizēti dažādi bāzes vingrinājumi un nostiprināta muskulatūra. Treniņu kurss tiek pielāgots gan tiem, kas sporto regulāri, gan arī tiem, kuri atsākuši trenēties pēc ilgākas pauzes. Projekta ietvaros ir ietvertas individuālas konsultācijas ar mani par vingrinājumu pareizu izpildi un pielāgošanu savām spējām. Mērķis ir mēneša laikā sniegt dalībniekiem praktiskas pamata zināšanas un iemaņas par vingrinājumu tehnisko izpildi, treniņu plānošanu un citiem aktuāliem jautājumiem, kas palīdzēs nākotnē jau patstāvīgi plānot un veikt treniņus. Tomēr arī pieredzējušās dalībnieces atzīst, ka ir gana interesanti un izaicinoši. Šobrīd esmu realizējusi ieceri par projekta turpinājumu. Nosaucu to Treniņu KLUBS 2.0, kurā pulcējas pamata kursa absolventes, lai turpinātu trenēties kopā ar mani. Šis ir kā nākamais līmenis ar vēl lielāku treniņu daudzveidību. Katru mēnesi ir jauni mērķi un uzdevumi, saliedētā komandas sastāvā trenējamies, vairojot enerģiju sevī un visapkārt.
Kāda šodien izskatās Tava laime un kas Tevi dara laimīgu?
Mana laime ir būt kopā ar vīru un bērniem, redzēt kā mūsu bērni pieaug, esot klātesošiem un atbalstīt viņus. Tā ir mana pati lielākā laime, kas pamudina darīt visas pārējās lietas. Vēl atplaukstu, kad saņemu klientu atsauksmes par to, ka esmu palīdzējusi uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Esmu palīdzējusi cilvēkiem ar depresiju, artrītu un citām fiziskām vai emocionālajām problēmām sākt sportot, pakāpeniski stiprinot sevi. Cilvēku stāsti un atsauksmes rada manī to laimes sajūtu, ka patiešām spēju kādam palīdzēt un iedvesmot.
Jogas prakses emociju harmonijai
2014.gadā dzima Tava mīlestība pret jogu. Ko joga Tev nozīmē šodien? Konkrētā dzīvēs posmā mūs atrod tam brīdim piemērotas aizraušanās un nodarbes. Pirms vairākiem gadiem mans aicinājums bija joga. Jebkurā sporta veidā man vienmēr ir bijusi vēlme uzstādīt augstus rezultātus un izdarīt pēc iespējas labāk, tādēļ bija grūti atbrīvoties, elpot un nebēdāt, piemēram, ja pirmajā nodarbībā neizdevās nostāties uz galvas. Ar jogu gan šobrīd vairs nenodarbojos, tomēr man tā raisa siltas sajūtas un joprojām izmantoju dažādas jogas pozas, lai izstaipītos pēc intensīva treniņa. Pārstāju nodarboties ar jogu brīdī, kad tā vairs nesniedza piepildījumu, jo kļuva par kaut ko ļoti ārišķīgu. Piemēram, domas par to, kā es varu uzņemt bildes dažādās jogas pozās, lai piedalītos jogas izaicinājumos. To vairs nevarēja saukt par darbu ar savu iekšējo pasauli, kas ir jogas būtība. Pēc dzemdībām mans ķermenis prasīja kaut ko intensīvāku un spēcīgāku, tādēļ nolēmu pievērsties funkcionālajiem treniņiem.
Podkāsts "DzinējSpēks" un "Precision Nutrition" programma
Viens no pirmajiem soļiem bija mans sirdsprojekts podkāsts "DzinējSpēks". Lai gan jautājumu tad vēl bija vairāk kā atbilžu, tomēr pārliecinoši devos uz priekšu soli pa solim, bet tomēr īstajā virzienā. Domas par neizdošanos centos virzīt pēc iespējas tālāk, fokusējoties vienīgi uz to, ka jebkurā gadījumā šī man būs jauna un vērtīga pieredze. Tā viens solis veda pie nākamā, līdz uzzināju par iespēju apgūt uztura koučingu kanādiešu programmā "Precision Nutrition". Bija bail, taču sevi mierināju ar domu "Ja man nepatiks studiju process vai sapratīšu, ka tas nesakrīt ar maniem mērķiem, vienmēr ir iespēja atteikties. Bet es vismaz būšu mēģinājusi." Uzsākot mācības, ātri vien zuda šaubas par neizdošanos, jo uztura zinātne mani patiešām aizrāva. Konkurence uztura jomā, manuprāt, ir, taču mans mērķis nav kādu pārspēt, bet gan spēt strādāt roku rokā ar citiem kolēģiem. Man ir sava pieeja un veids kā strādāju ar cilvēkiem, tas piemīt tikai man un padara unikālu savā profesionālajā lauciņā. Mazie solīši un manis pašas dzinējspēks ir aizvedis mani tur, kur šobrīd vēlos būt. Ar patiesu prieku veicu savu darbu, ko nu jau pavisam droši dēvēju par sirdslietu.
Intervālā ēšana un ieklausīšanās savā ķermenī
Man ļoti patika Tevis teiktais: "Man ir patiešām žēl noklausīties, kad cilvēki stāsta, kā soda sevi ar treniņu par brīvdienās apēsto. Ir tik daudz kolosāli iemesli, lai sportotu, piemēram, labāka veselība un pašsajūta, augstāks enerģijas līmenis, dzīvesprieks, ticības vairošana savām spējām, sevis pieņemšana un iemīlēšana, nevis ēdiena nopelnīšana. Kuri priekšstati par uzturu pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši pārsteidzošas izmaiņas? Vienu trendu nomaina kāds cits trends, kas ir attiecināms arī uz uztura jautājumiem. Ir ļoti daudz dzirdēts par visdažādākajām diētām, kurām pēc laika sekoja cukura izslēgšanas "bums", bet pēdējā laikā aktuāla ir arī intervālā ēšana. Es ieteiktu uzdod sev jautājumu "ko es vēlos panākt ar konkrēto metodi?" Ja runa iet par intervālo ēšanu un vēlmi samazināt ķermeņa svaru, tad visticamāk tas darbosies, jo ar intervālās ēšanas palīdzību mēs nosakām konkrētu diennakts stundu skaitu, kurā varam ieturēt maltīti, tādējādi visbiežāk arī samazinot kopējo uzņemto kaloriju daudzumu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka vienam šī metode būs piemērota, bet otrs izjutīs fizisku vai emocionālu diskomfortu, tādēļ ir vērts ieklausīties sevī un padomāt, vai man tas der, nevis skriet līdzi trendiem. Sievietēm it īpaši jāpievērš uzmanība hormonālās sistēmas darbībai, lai tā neciestu no jaunajiem ēšanas paradumiem. Ja ir vēlme izmēģināt šo ēšanas veidu, tad iesaku tai pievērsties pakāpeniski, vērojot, kā uz pārmaiņām reaģē organisms. Esmu pamanījusi, ka cilvēkiem ir ļoti grūti ieklausīties sevī, jo daudzās diētas un ēšanas ierobežojumi nemāca cilvēku domāt, bet gan akli sekot vadlīnijām.
Krāsains un uzturvielām bagāts ēdiens
Tu minēji, ka cilvēki uzzinot, ka mācies par uztura kouču, bieži vien uzdot interesantus jautājumus. Piemēram, kādas krāsas kvinoju būtu veselīgāk iekļaut uzturā. Kur Tu ieteiktu iesācējiem smelties informāciju, lai veiksmīgi apgūtu veselīga uztura pamatprincipus un neapmaldītos plašajos informācijas laukos? Informācijas apjoms ar uzturu saistītajos jautājumos patiešām ir ļoti plašs un pat pretrunīgs. Tāpēc es ieteiktu sākt ar pamatiem. Jautā sev "vai es ikdienā lietoju pietiekami daudz dārzeņus, augļus un ogas? Vai mans ēdiens ir gana krāsains un daudzveidīgs? Vai katrā ēdienreizē es uzņemu pietiekami daudz olbaltumvielas, piemēram, olas, zivis un gaļu?" Veģetāra vai vegāna uztura gadījumā olbaltumvielām bagāti produkti ir tofu un soja. Meklējot informāciju, es vislabāk ieteiktu atrast uzticamu speciālistu, pie kura doties uz konsultāciju un izrunāt visu sev neskaidro. Ne mazāk svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma un ievērot adekvātu miega režīmu. "Cik regulāri man ikdienā sanāk izkustēties?" Tas neattiecas tikai uz sporta zāles apmeklējumu, bet arī uz ikdienā noieto soļu skaitu. Galvenais ir necensties vienā dienā vai nedēļā izmainīt absolūti visu, bet lēnām un pakāpeniski, taču uz palikšanu.
Uztura koučings ir aktīvs darbs
Uztura koučings ir aktīvs darbs no klienta puses. Es šajā procesā esmu kā ceļvedis un atbalsts, piedāvājot dažādas idejas un ieteikumus, kas ir pielāgoti individuāli katram klientam. Runājot par ēdienreizēm, ir jāiemācās saprast, kurā brīdī ir izsalkuma sajūta un piefiksēt momentu, kad ēdiens ir uzņemts pietiekamā daudzumā, lai nepārēstos. Ēd apzināti, lēnām, ēšanas laikā nenodarbojies ar blakus lietām un seko līdzi savām sajūtām. Iespējams, izklausās vienkārši, tomēr tas ir liels darbs, kam jāvelta īpaša uzmanība.
Laika plānošana un fokusēšanās uz prioritātēm
Tu minēji, ka "produktivitāte ir nevis spēja paveikt visu vai izdarīt pēc iespējas vairāk, bet gan spēja noteikt, kas ir tās īstās, nozīmīgās lietas un darīt tās pēc iespējas efektīvāk." Tu esi mamma, sieva, uztura koučs, ikdienā regulāri sporto, piedalies projektos, veido savu podkāstu un blogu. Kā Tev izdodas būt tik aktīvai un enerģiskai? Varbūt ir kāds īpašs rīta rituāls, kas ļauj pamosties un sagatavoties jaunajai dienai? Man personīgi palīdz laika plānošana, vīra atbalsts un pienākumu sadale ģimenē. Lai gan man ir ļoti grūti plānot ilgāku laika periodu uz priekšu, tomēr nedēļas griezumā man tas tīri labi izdodas. Man patīk dot sev brīvību, variēt ar savu laiku un nenoteikt stingrus termiņus, kuros obligāti jāiekļaujas. Disciplīnu un apziņu, ka spēju paveikt daudz man iemācīja sports un regulāri treniņi. Es mēģinu fokusēties uz lietām, kas ir jāpaveic dotajā brīdī, jo tās ir manas prioritātes, nodalot darbus, kas ir mazāk svarīgi. Jo vairāk darīsi, jo vairāk arī izdarīsi. Jo mazāk darīsi, jo vieglāk iestāsies atslābums. Manas iedvesmas avots ir personības, kas ikdienā dara daudz un lielas lietas, tomēr tas, ko mēs redzam sociālajos tīklos ir aisberga redzamā daļa. Mēs visi esam tikai cilvēki, kuriem konkrētā posmā var iestāties emocionālā izdegšana, tādēļ laikus vajadzētu ieplānot arī atpūtu.
No mārketinga līdz podkāstam
Padalies, lūdzu, kas bija Tavs dzinējspēks šī projekta īstenošanā? Mans dzinējspēks bija vēlme spert lielu solī pretī tam, kas mani patiesi interesē. Pirms tam man bija pilnas slodzes darbs mārketinga jomā un podkāsta lauciņš bija pavisam svešs un neiepazīts, kurā metos iekšā, lai izzinātu šo jauno pasauli. Noticēt saviem spēkiem un izkāpt no komforta zonas bija mans lielais solis, lai realizētu ideju par savu podkāstu "DzinējSpēks". Tagad saņemt atgriezenisko saiti un pozitīvas atsauksmes no podkāsta "DzinējSpēks" klausītajiem, ir mana lielākā iedvesma turpināt, jo zinu, ka dodos pareizā virzienā.
Iedvesma aukstajām peldēm
Neskatoties uz to, ka saulainā vasara jau aiz kalniem, Tu joprojām turpini doties peldēs. Vai šis Tev ir jauns izaicinājums? Kā Tu radi motivāciju šim solim? Aukstās peldes piekopju jau otro gadu. Mani iedvesmoja paziņa, kurai devos līdzi un apbrīnoju viņas drosmi ledainā aukstumā novilkt drēbes, lai dotos āliņģī. Godīgi sakot, man tas šķita episki, kā cilvēks spēj tādā mērā kontrolēt savu ķermeni un prātu. Agrāk domāju, ka es nekad neko tādu nespētu. Tomēr nākamās vasaras beigās pieņēmu lēmumu, ka tieši peldes būs viena no alternatīvām, lai stiprinātu savu veselību. Nezinu vai spēšu kādu iedrošināt, bet iepriekš es patiešām biju viena no tām, kurai pat vasarā īsti nevilināja ūdens tilpnes, jo vienmēr ūdens šķita pārāk vēss. Uzsāku peldes septembrī un lēnām pieradu pie paša procesa, kas nu jau ir kļuvis par regulāru ieradumu. Peldes man ir sava veida meditācija, mirklis šeit un tagad. Protams, arī es cīnos ar iekšējo dialogu, jo bieži vien ērtāk ir palikt mājās, zem siltās segas un skatīties Netflix. Šo dialogu es ātri vien pārtraucu, nemaz necenšoties ielaisties jebkādās neproduktīvās diskusijās ar sevi. Tas stiprina mani ne tikai attiecībā uz došanos peldēs, bet arī dažādās ikdienas situācijās. Ziemas peldes man māca noticēt savām spējām, ka es varu izdarīt daudz vairāk nekā to spēju iedomāties. Priecājos, ka vīrs man ir pievienojies, lai gan arī viņam šis nebija viegls lēmums. Tagad darām to kopā un priecājamies, cik pozitīvi tas mūs uzlādē.
Kādas ir Tavas TOP 3 iecienītākās receptes? Ikdienā ēdu ļoti vienkārši. Drīzāk sauktu to par produktu veiksmīgām kombinācijām, nevis receptēm. Esmu iecienījusi sekojošu kombināciju: sakuļ trīs olas, uz pannas apcep dārzeņus (esmu iecienījusi Mexican mix pupiņu maisījumu), uzleju olas, visu kopā apcep un baudu rezultātu ar pašas ceptu sēklu maizīti. Man ļoti garšo biezpiena plācenīši ar krējumu, ievārījumu vai medu un svaigām mellenēm. Ik pa laikam vakariņās noteikti būs vārīti griķi ar maltās gaļas mērci un dārzeņu salātiem.
Balta lapa - sākums pārmaiņām
Vai vari padalīties ar kādu vērtīgu padomu un uzmundrinājumu ikvienam, kas mazliet baidās vai motivācijas trūkuma dēļ nespēj ieviest pārmaiņas savā uzturā? Uzrakstiet uz baltas lapas visus iemeslus, kādēļ vēlaties mainīt savus uztura paradumus. Padomājiet, kādi būs ilgtermiņa ieguvumi, veicot izmaiņas uzturā. Piemēram, ja tas ir saistīts ar svara samazināšanu, tad kā tas turpmāk ietekmēs Jūsu dzīvi un pašapziņu? Ko vēlies sasniegt ar jauno pašapziņu? Kā realizēsi enerģiju, ko iegūsi ar jaunajām pārmaiņām? Sāc kaut ar pavisam nelielu soli, bet īstajā virzienā. Vienu apēstu dārzeni, vienu izdzertu ūdens glāzi vai vienu nelielu pastaigu. Sākt nozīmē pārstāt apcerēt un veikt reālu darbību. Nav svarīgi vai 1.janvārī, pirmdien vai jaunā mēnesī, svarīgi ir darīt to tagad un tūlīt. Man izdevās un es ticu, ka izdosies arī Tev!
Kā Tu plāno savas atpūtas dienas un cik regulāri? Kas Tev palīdz atjaunot spēkus un enerģiju? Šobrīd atpūtu ilgtermiņā ieplānot ir ļoti grūti, tādēļ cenšos katru dienu atrast vismaz vienu stundu laika sev un savām domām, lai atietu no ikdienas darbiem. Lai arī cik lielu baudu es gūtu no tā, ko šobrīd daru, kvalitatīva atpūta ir jāieplāno, jo apzinos, ka var pienākt diena, kad uguntiņa acīs un lielais entuziasms var apsīkt. Bet man iet grūti ar to atpūtas plānošanu, ja godīgi.
Marta sākumā Tu savus Instagram sekotājus pārsteidzi ar jaunumiem, ka beidzot ir publiski pieejama mājas lapa ar blogu, kurā ir satikušās visas Tavas sirdslietas. Kā dzima ideja par blogu? Kāds ir Tavs vēstījums? Tā ir vieta, kurā satiekas viss, kas man ir svarīgs. Blogs ir mana vizītkarte. Tā izveidošana bija viens no maniem lielajiem soļiem profesionālās izaugsmes sākumposmā, tomēr šobrīd tajā ir iestājies klusuma periods. Pagaidām negribu vēl daudz teikt, taču tieši blogs man ir kalpojis par atspērienu kādam citam lielākam un varbūt pārdrošam sapnim, kam esmu ķērusies klāt.