UNGĀRIJA-BUDAPEŠTA

Nu labi, no lidostas ar taksi braucām uz norādīto adresi. Atbraucām, vairākkārt pārbaudījām vai adrese ir precīza. Beidzot esam klāt un stāvam pie durvīm ar kodu, kurš nebija zināms, tāpēc zvanījām uz Booking.com norādīto hosta telefona numuru. Klausuli pacēla, bet sarunas turpinājums bija negaidīts. Saimniece uzstājīgā un aizkaitinātā tonī skaidroja, lai beidzam zvanīties, jo viņai nepieder neviens dzīvoklis! Viņa nav saistīta ar ceļošanas nozari un lai liekam viņu mierā! Līdz klausule tika nomesta... Neizpratnē zvanījām vēlreiz, bet uz zvaniem neviens neatbildēja. Klusuma brīdis, apjukums, neizpratne. Visas trīs saskatījāmies, ievilkām elpu un sapratām, ka esam "apčakarētas" un "uz ielas". Mēģinājām Booking.com atrast šo dzīvokli pie rezervācijām, bet nekā - izdzēsts. Jautājumu bija vairāk kā atbilžu un arguments - tas taču ir visiem tik labi zināmais un uzticamais "bookings", kurš pārbauda katru lietotāju, arī atsauksmes bija labas. Tik daudz rezervācijas esam veikušas un vienmēr viss bija labi. Tomēr faktu, ka esam palikušas bez naktsmājām Budapeštā Lieldienās izmainīt vairs nevarējām. Labā ziņa bija tā, ka par apartamentiem nebija jāveic priekšapmaksa un finansiālo zaudējumu nebija.


Kamēr draudzenes veica rezervāciju, devos aprunāties ar kaimiņieni, kura aktīvi rosījās mājas 2.stāvā, lai ievāktu informāciju par mistisko dzīvokli. Ļoti sirsnīga un pretimnākoša ungāru sieviete. Viņai gan nebija ne jausmas par šādu situāciju mājā, bet uzreiz piedāvāja piezvanīt sievietei, kura it kā ir hosts un aprunāties ungāru valodā. Hosts atbildēja uz zvanu uzreiz, bet paskaidroja, ka neko nezina par šādu dzīvokli. Viss bez izmaiņām, dzīvoklis neeksistē. Bet laipnā sieviete mums pastāstīja, ka viņas kaimiņam, iespējams, varētu būt brīvs dzīvoklis un seko zvans kaimiņam. Viņš apstiprināja, ka tieši šobrīd īstermiņā ir brīvs mazs dzīvoklītis, jo meitene, kura tur dzīvoja ir devusies Lieldienu brīvdienās uz Latviju. Kas par sakritību! Solīja ierasties pēc 5 minūtēm un izrādīt dzīvokli. Tikmēr runājos ar ungāru sievieti un izrādās, ka Latvija viņai ir pazīstama, jo ir braukusi ciemos uz Saulkrastiem pie sava kursabiedra. 



Dzīvokļa saimnieka ieteikums - Kā pārsteigt sievu vai draudzeni?

Sarunā konkrētus datumus, kad viņa var rezervēt sev atvaļinājumu, precizē, vai tiešām šajos datumos viņai nav nekādu citu plānu un saki, lai krāmē koferi, jo mēs brauksim uz lidostu. Uz jautājumu "Kur mēs lidosim un ko darīsim?" vari nemaz neatbildēt, jo vai nav vienalga, ir taču atvaļinājums un randiņš divatā. Lai bauda! Ar šo "tips and tricks" dzīvokļa saimnieks iepriecina savu sievu. Vai nav laimīga sieva? Un ja jau sieva ir laimīga, tad visa ģimene arī.

Izdzīvo mirkli kā savu pirmo un pēdējo dienu, jo tu nekad nezini vai šis mirklis vēl atkārtosies!



Daži no apskates objektiem un ieteikumi, ko darīt, redzēt, piedzīvot Budapeštā:

- Museum of sweets and selfies (ieejas maksa ir 18 eiro, bet otro reizi noteikti vairs neietu)
- Zvejnieka bastions (Fishermans Bastion)

- Panorāmas rats ( 10 eiro)
- Parlaments
- Naktī izbraukt pa Donavu ar kuģīti. Mums 2 stundu brauciens pie grezniem galdiņiem restorānā, dzīvā ungāru mūzika un iekļauts welcome drink+ nacionālais vīns izmaksāja 18 eiro. Ir iespēja arī pasūtīt vakariņas.
- Muzikālās strūklakas - Margaret island.
- Buda Castle. Iesaku augšā apmeklēt arī Mākslas galeriju (ieejas maksa 10 eiro). Augšā un lejā var doties ar funikulieri.
- Termālie baseini: Szechenyi baths. Vienam cilvēkam izmaksā ap 18 eiro. Noteikti iesaku apmeklēt, jo tā ir Budapeštas "odziņa."
- Var doties uz vēl vienu skaistu pilsētiņu blakus Budapeštai: Szentendre. Uz priekšu braukt ar kuģīti un atpakaļ ar vilcienu. Apmeklēt tur Marcipāna muzeju.
- Ir vēl arī āra akvapanks Aqua Rena. Lidzi var paņemt savu piknika grozu.
- Labas atsauksmes bija arī par zoodārzu, bet mēs neplānojām doties.
- Ja tomēr brauksiet garākās brīvdienās, tad iesaku doties uz Balatona ezeru. Tas ir mirdzoši zaļgans ezers, kur vienā pusē ir kalni un bijušie vulkāni. Daudzi brauc apkārt ezeram ar velosipēdu vai mašīnu (ap 250 km). Pa ceļam ir pilis, mazas pilsētiņas, vīna darītavas un vienkārši labas vietas peldēšanai, burāšanai un ūdens velosipēdiem.


Brokastu vietas: Twentysix, Mazel tov, A table un Cirkusz cafe.
Bārs (vieta, kur patusēt un iedzert kokteiļus)- Szimpla kert. Ja sagribās arī kaut ko uzkost, tad blakus ir street food Karavan.
Ungāru tradicionālā virtuve: Paprika Vendégló, Strudel House Budapest, Elsó Pesti.
Rétesház; Drum Café Budapest (super cenas)
Szamos Marcipán Cukrászda
Párisi Passage Café & Brasserie
Muvész Coffee House (Artist Café)
Café Gerbeaud
Belvárosi Disznótoros - Király utca
VakVarjú Restaurant
For Sale Pub; Pizzica
Hungarikum Bisztró
Zoo Cafe (ja gribās vēl dzīvnieciņus pamīļot un paturēt rokās)

PS- ugāru virtuve ir patiesi ļoti, ļoti iecienīta daudziem. Lielas porcijas un kārtīgs mājas ēdiens.

Šoreiz mans ceļojuma stāsts būs par "vētraino" pieredzi Booking.com apartamentu izvēlē, kas reālajā dzīvē nemaz neeksistē

Trīs priecīgas un iedvesmotas meitenes, ierodoties Lieldienās Budapeštā, palika ar gariem deguniem, jo konstatēja, ka palikušas bez naktsmājām, bet ar retorisku jautājumu: "Kur nakšņosim?"

Lieldienu brīvdienās nolēmām doties uz Ungārijas pērli Donavas krastos - Budapeštu, lai baudītu pilsētu, kurā satiekas kalni ar līdzenumiem, kurā vīna un bagātīgo ēdienu buķete pilsētas apmeklētājus vilināt vilina, kurā valsts lepnums ir termālie baseini. 

No Rīgas izlidojām rīta pusē un pusdienlaikā bijām jau Budapeštā. Savlaicīgi Booking.com rezervējām elegantu un mājīgu dzīvoklīti netālu no slavenā apskates objekta "Fisherman's Bastion". Pirms apartamentu rezervācijas rūpīgi izlasījām arī ceļotāju atsauksmes. Naktsmītnes vērtējums bija labs, pietiekami daudz pozitīvas atsauksmes no dažādu valstu ceļotājiem, kas veidoja uzticēšanos labu naktsmāju izvēlē. Var rezervēt! Rezervāciju veica draudzene caur savu Booking kontu un īsi pirms ceļojuma ar apartamentu saimnieci jeb hostu bija īsa sarakste krievu valodā: Hosts: "Iedod man savu telefona numuru" (bez sasveicināšanās frāzes). Netika atsūtīta papildus informācija par check-in, jo parasti saimnieki to uzraksta uzreiz pēc apartamentu rezervācijas vai dažas dienas pirms ierašanās. Šoreiz nekā, tikai telefona numuru pajautāja.


Šad tad pirms ceļojumiem esmu prātojusi, vai vispār ir iespējams aizbraukt uz apartamentiem, kas neeksistē, jo šādus gadījumus biju dzirdējusi, bet cerēju, ka man noteikti šāda situācija NEKAD nebūs, jo vienmēr rūpīgi pārbaudīju, izvērtēju, lasīju atsauksmes. Lai nepaliktu uz ielas, meklējām apartamentu piedāvājumus Booking un Airbnb. Lieldienu brīvdienas, tāpēc izredzes atrast kaut ko par ekonomisku cenu centrā ir gandrīz neiespējami. Viss aizņemts, brīvajiem variantiem cenas ir kosmiskas un izdodas sameklēt apartamentus netālu no lidostas un patālu no centra. Mūsu acu priekšā rezervācijas notika zibenīgi, tādēļ nekavējāmies un ķērām ciet to, kas vēl bija palicis un veiksmīgi norezervējām apartamentus pie lidostas. 


Drīz ieradās arī īpašnieks ar sievu. Iepazināmies ar zolīdu kungu, kurš pēc profesijas ir jurists. Izrādīja mums dzīvoklīti. Tā nu par ekonomisku cenu tikām pie divstāvu dzīvoklīša ar nelielu virtuvīti Budapeštas centrā. Laipnais saimnieks uzsauca mums tradicionālo ungāru vīnu un norezervēja galdiņu lieliskā restorānā, kur baudīt ungāru virtuvi. Lieldienu rītā saimnieks parūpējās par saldu pārsteigumu Latvijas meitenēm un aizbraukšanas dienā par taksi, veiksmīgai nokļūšanai līdz lidostai. Lūk, tādu iespēju mums "piespēlēja" nejauša saruna ar laipnu ungāru sievieti. Bet ko tad iesākt ar rezervēto naktsmītni pie lidostas?

Nolēmām zvanīt uz naktsmītni un atcelt rezervāciju, jo booking to vairs nevarēja izdarīt. Mums atbildēja, ka tik īsu laiku pirms ierašanās nevar veikt bezmaksas atcelšanu, kas ir saprotams, jo tādi ir nosacījumi praktiski visur. Tad nu nākamā saruna atrisināja situāciju par veikto rezervāciju. Laipni aprunājoties ar viesnīcas administratori un izskaidrojot radušos situāciju, rezervācija tomēr tika atcelta bez papildus maksas. Arī šajā situācija veiksme uzsmaidīja mums vēlreiz un varējām baudīt brīvdienas skaistajā Budapeštā.

Turpinājumā padalīšos ar apskates objektiem Budapeštā un vienmēr aktuālu jautājumu "Kur paēst?" 

Ja vēlaties redzēt mūsu Budapeštas ceļojuma aizkulises, tad dodies uz manu Instagram profilu: madara.nogda un "highlights" stāstu sadaļā visu esmu saglabājusi - lokācijas, ieteikumi, cenas. 



Viens no populārākajiem jautājumiem, plānojot ceļojumus: KUR GARŠĪGI PAĒST?

Esmu apkopujusi labākās vietas gan no savas pieredzes, gan citu ceļotāju ieteikumiem. Es zinu, ka tev noteikti noderēs un ceļojumā galvu lieki nebūs jālauza, bet varēsi doties vai rezervēt galdiņu sev vēlamajā vietā. 
Uzreiz brīdinu, ka Budapeštā ir grūti nošaut greizi ar kafejnīcām/restorāniem/bāriem, jo ēdiens ir gards, vietas mājīgas un cenas draudzīgas.🤍

TENERIFE (10.01.2022)


Mūsu plānos arī bez visiem notikumiem bija pavadīt nakti lidostā. Iepriekšējā lidojuma aizkavēšanās spēcīgā vēja dēļ, šo laiku ievērojami saīsināja, bet notikumu gaita attīstījās arvien pārsteidzošāk. Jau esot Tenerifē, mums bija zināms, ka ielidošanas dienā Latvijā tiek prognozēts spēcīgs vējš ar brāzmām līdz pat 33 m/s, tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Latvija šādu vētru 21. gadsimtā nebija vēl pieredzējusi, par ko vēstīja ziņu portāli. Pārliecinājos, ka vētra patiešām būs spēcīga un pieņemsies spēkā pusdienlaikā, tieši tad, kad mums paredzēta nosēšanās Rīgas lidostā. Es cerēju, ka aviokompānija atcels vai pārcels plānoto lidojumu, jo tas šķita nereāli, ka tik bīstamos laikapstākļos varētu plānot reisus, bet nekā, sākās iekāpšana mūsu reisam uz Rīgu. Iepriekš minēju, ka Tenerifē pārvirzītais lidojums no ziemeļiem uz dienvidiem tika atzīts par bīstamu spēcīgo vēja brāzmu dēļ, tad Latvijā šīs brāzmas prognozēja uz pusi spēcīgākas. Nolēmu sazināties ar paziņu, kurš ir metreologs un arī viņš rekomendēja reisu pārcelt, jo tas patiešām esot bīstami. Man vairs nebija šaubu un lidmašīnā neiekāpām. Ar satraukuma pilnām acīm noskatījāmies, kā mūsu reiss aizlido uz Rīgu, vēlāk arī noskaidroju, ka tas tika pārvirzīts uz Viļnas lidostu, tāpat kā daudzi citi reisi tajā dienā, jo lidmašīnas vienkārši nespēja nosēsties spēcīgo vēja brāzmu dēļ. 


Garās stundas Barselonas lidostā īsināju, vērojot lidmašīnu radaru karti Rīgas lidostā, kurā lidmašīnas viena pēc otras nespēja nosēsties. Ar mammu bijām spiestas iegādāties jaunu lidojumu. Vienu es jau biju noskatījusi, kas bija ērts ielidošanas laika ziņā un par draudzīgu cenu, tomēr brīdī, kad vēlējos to iegādāties, man uzrādīja, ka reisam biļetes vairs nav pieejamas un ziniet labi, ka tā, jo lidojums bija plānots uz Rīgu caur Romu. Itālija tobrīd pieprasīja obligātu covid testu veikšanu, ko šajā situācijā, diemžēl, mēs nevarējām vairs izpildīt un lidmašīnā mūs vienkārši neielaistu. Bija skaidrs, ka jāmeklē lidojums Spānijas robežās, jo covid noteiktie ierobežojumi šeit mums ir labi zināmi un nevajadzētu iespringt par jauniem valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Uztraukums bija pamatīgs, arī Latvijā vajadzēja atgriezties pēc iespējas ātrāk, jo bija ieplānoti darbi, tikšanās, svarīgi pasākumi. Galu galā iegādājāmies avioreisu caur Malagu uz Rīgu ar ielidošanu nākamās dienas vakarpusē (vismaz pēc vētras). Atceros to dienu kā šodien: negulēta nakts, pamatīgs satraukums, adrenalīns, neziņa, steiga un aizkaitinājums. Gribējās visu triekt pret zemi un raudāt, jo paralēli lidojumu plānošanai, nācās risināt arī citus jautājumus. Problēma pēc problēmas, izsalkušas un dusmīgas. Absolūti nekas negāja pēc plāna, šķiet, ka viss, ko mēģinājām nokārtot, gāja šķībi, greizi un nepareizi. Pēc biļešu iegādas sekoja papildus sarežģījumi ar check-in, milzīgās cilvēku rindas terminālī un organisma baterijas līmenis bija tuvu -1%. Tomēr pēc dažām stundām jau smaidīgas sēdējām reisā uz Malagu, ko nopirkām vien dažas stundas pirms izlidošanas Barselonas lidostā. Tas nozīmē tikai vienu, ka atvaļinājums turpinās. Booking.com norezervēju viesnīcu, lai varam izgulēties, jo lidojums uz Rīgu bija ieplānots tikai nākamās dienas rītā un vēl vienu nakti pavadīt lidostā vairs nebijām gatavas. Malaga mūs sagaidīja ar palmām un saulainu laiku. Es nodomāju, cik lieliska pilsēta! Malagā pavadījām vienu vakaru, neko daudz no pilsētas neredzējām, bet pietiekami, lai tas kļūtu par iemeslu atgriezties pēc 2 nedēļām. Izgājām nelielā vakara pastaigā, apēdām šokolādes pankūkas un devāmies uz viesnīcu atpūsties, jo spēka nebija nemaz. Nākamā diena uzausa saulaina, enerģijas līmenis bija atjaunojies, garastāvoklis nesalīdzināmi labāks un braucām taisnā ceļā uz Malagas lidostu. Turpinājumā jau lidojums uz Rīgu un viena atvaļinājuma diena bonusā. Es taču vienmēr sev atgādinu, ka viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek. Ļaujies tam, jo beigas visās pasakās ir bijušas laimīgas. Dzīve savā ziņā arī ir pasaka. 

Ņemot vērā, ka uz diviem no galvenajiem objektiem, ko vēlējos redzēt Tenerifē (Teide un Maskas ciematiņš), bez auto nokļūt ir praktiski neiespējami, tad izmantojām ekskursijas. Tenerifē dzīvo un savas tūrisma firmas ir izveidojuši gana daudz latvieši un ar Facebook spēku man izdevās atrast fantastisku gidu- Ati. No sirds iesaku šo gidu: zinošs, interesanti pasniedz informāciju, daudz uzzinājām par vietējo salas iedzīvotāju kultūru, vēsturi, salas īpatnībām, paradumiem un ikdienas dzīvi. Atis Tenerifē dzīvo jau 10 gadus. Ar kontaktiem padalīšos privāti, uzraksti man un paldies pateiksiet vēlāk.


Tenerife iedalās dienvidu un ziemeļu daļā. Ziemeļos daba ir vismaz septiņpadsmit reizes krāšņāka un iespaidīgāka, tomēr klimats ir vēsāks, vējaināks un nokrišņiem bagātāks. Savukārt dienvidos ir siltāks, saulaināks un lietainu dienu būs salīdzinoši maz. Saglabā šo ierakstu, jo iespējams arī Tev noderēs manas TOP vietas, apceļojot Tenerifi.🌴

Ziemeļu daļa (TFN)

1) Loro parks- 1.vieta pasaulē no Zooloģiskajiem dārziem, tiek piedāvāti dažādi šovi, floras un faunas daudzveidība. Ieejas biļetes cena bija 38 eiro un parkā pavadījām 4 stundas.

1) Siama Parks- ūdens atrakciju parks. Ir opcija iegādāties biļetes uz Loro un Siama parkiem kopā, kas sanāks lētāk nekā tad, ja pirksiet katru atsevišķi. Biļetes var iegādāties internetā, bet mēs pirkām parkā uz vietas un rindu nebija vispār. Jāpiemin, ka šie parki neatrodas viens otram blakus, jo Loro parks ir vairāk ziemeļu daļā, bet Siama parks salas dienvidos.
2) San Cristobal de la Laguna- sena pilsētiņa netālu no ziemeļu lidostas, vecā galvaspilsētas daļa.
3) Puerto de la Cruz- ārkārtīgi skaista pilsētiņa, melnā pludmale, dabas faktors un krāšņa okeāna piekraste. Starpcitu, tieši šeit atrodas Loro parks.
4) Rambala De Castro- klintis, okeāns un dabas skaistums. Nav daudz tūristu, jo par šo vietu nemaz tik daudzi nemaz nav dzirdējuši. Vismaz līdz šim brīdim. 
5) Santa Cruz de Tenerife- salas galvaspilsēta, mēs šeit pāris dienas dzīvojām. Noteikti aizejiet uz promenādi. 


"Mēs visi dzīvojam vienā pasaulē, bet pasaule katram ir cita. Atrodi un sajūti savējo. Iemācies to paņemt aiz rokas un piedzīvot laimi."  

 NEPAREDZAMAIS CEĻOJUMS. 
5 LIDOJUMI 9 DIENU LAIKĀ. ✈️
KĀ? KUR? KĀPĒC? LASI TURPINĀJUMĀ.

Ceļojumu gaidīšana un plānošana sniedz man neaprakstāmu baudu un tauriņus vēderā. Šoreiz gribu padalīties ar sajūtām, ko piedzīvoju 2022.gada janvārī ceļojumā uz tik populāro Spānijai piederošo salu- Tenerifi, kur devos kopā ar mammu. Arī šis brauciens bija īpaši skaists, piepildīts, neaizmirstams un mēs baudījām salas krāšņumu no visas sirds, bet pēkšņā plānu maiņa, ko radīja neparedzamie notikumi ceļojuma laikā, bija liels pārbaudījums.

Kas tad īsti notika? Sāksim ar to, ka esmu pieskaitāmā pie "bailīgā lidmašīnas pasažiera" tipa un lidojumu laikā jūtos ne visai komfortabli. Man ļoti patīk kontrolēt situāciju, notikumus un uzņemties vadību it visā, bet lidmašīnā nākas uzticēties tikai un vienīgi pilotam. Lidojot uz Tenerifi, mums bija savienotie reisi no Rīgas uz Barselonu un tālāk no Barselonas uz Tenerifi. Pirmā nosēšanās Barselonā jau nebija patīkama, jo pilsētu klāja bieza mākoņu sega vairākos slāņos. Mūs pamatīgi purināja tieši nosēšanās procesa laikā, nepatīkami. Lidojumu Barselona- Tenerife es vairāk raksturotu kā mierīgu, ja neskaita pacelšanos, jo mākoņu sega joprojām bija bieza un radīja lidmašīnas trīcēšanu jeb turbulenci. Lielākais piedzīvojums sākās ar došanos mājup. Mums bija paredzēts lidojums no Tenerifes Ziemeļu lidostas plkst. 20:00 vakarā. Tā kā dzīvojām salas Dienvidos, tad mērojām 2 stundas garo ceļu ar autobusu uz Ziemeļu lidostu. Jau pāris dienas salā plosījās pamatīgs vējš, īpaši ziemeļos. Spēcīgo vēju cēlonis bija "Calima". Par Calima vietējie Kanāriju salu iedzīvotāji dēvē Sahāras gaisa slāni - putekļainu, siltu vēju, ko rada Sahāras vētra, kas pārceļo no Āfrikas tuksneša. Tā ir karsta, sausa migla, kas kairina elpceļus, samazina redzamību un nogulsnē smalku putekļu slāni. Calima var izraisīt acu apsārtumu, elpošanas traucējumus, kakla sāpes, enerģijas trūkumu un galvassāpes. Tenerifē šādi laikapstākļi ir ļoti reti. Vietējie minēja, ka aptuveni 1 reizi trijos vai četros mēnešos mēdz būt tik spēcīgs vējš. Pārsvarā ir mierīgs un saulains laiks, īpaši dienvidos, tāpēc jau Tenerife ir tā īpašā vieta, kurā baudīt mūžīgo vasaru un smelties saulītes enerģiju jebkurā gadalaikā. Pirms izlidošanas mums paziņoja, ka šādā vējā ir bīstami lidmašīnai pacelties, tādēļ mūsu reisa izlidošana tika novirzīta uz Dienvidu lidostu. Visi pasažieri (tai skaitā arī mēs) ar 2 lieliem autobusiem tika transportēti uz Dienvidu lidostu, jo salas dienvidos laikapstākļi vienmēr ir mierīgāki. Izlidojām aptuveni 3 stundas vēlāk, kā plānots. Arī dienvidos bija spēcīgs vējš, tomēr ne tik bīstams kā Tenerifes ziemeļu daļā. Par spīti vējainajiem laikapstākļiem, pilots veiksmīgi pacēlās un lidojuma laikā nācās saskarties ar vairākām spēcīgām turbulencēm virs Atlantijas okeāna. Naktī ielidojām Barselonas lidostā, bet nesatraucāmies, jo reiss uz Rīgu bija ieplānots vien plkst. 7:00 no rīta.  


Sala, kurā valda mūžīgā vasara, bango okeāna viļņi, salas iedzīvotāji sagaida ar saulainu smaidu un 3 stundu laikā to var apbraukt ar auto.🚘

Es nedaudz baidījos par to, kā redzēt salu bez auto nomas izmantošanas, jo gandrīz visi man zināmie draugi un paziņas apceļoja salu ar auto. Vai salu vispār ir iespējams redzēt un apceļot arī bez auto nomas? Tagad jau droši varu apstiprināt, ka jā, ir gan. Sabiedriskais transports Tenerifē ir ērts un pieejams. Pamatā autobusu satiksme, tie iet diezgan regulāri visos virzienos un autobusos bija iespēja arī uzlādēt telefonu, kamēr braucām uz savu galamērķi. Protams, ar auto Jūs ietaupīsiet laiku un galamērķī nokļūsiet daudz ātrāk. Ņemot vērā, ka Tenerifē tūrisms salas iedzīvotājiem ir galvenais ienākumu gūšanas avots, tad arī auto nomas cenas ir ievērojami pieaugušas pēc covid 19 pandēmijas. Auto nomu nolēmām neizmanot, jo ceļojumā devos kopā ar mammu. Man jau ir pieredze ceļot ar auto Itālijā, bet ne vadītāja krēslā, tāpēc izvēle krita par labu sabiedriskajam transportam. Ģimenei vai draugu kompānijai noteikti iesaku izmantot auto nomu, ko var ērti nokārtot, jau esot lidostā. 



Vai zināji, ka Tenerifē minimālā alga, ko cilvēki saņem uz rokas jeb neto ir 900 eiro mēnesī? Īres tirgus cenas ir līdzīgas kā pie mums Latvijā, toties par komunālajiem pakalpojumiem gan var ietaupīt, jo apkures, kā tādas tur nav, un arī nav vajadzības. Veikalos pārtikas produktu cenas ir līdzīgas kā Latvijā, ja ne pat mazliet zemākas.


Dienvidu daļa (TFS)

1) Masca ciemats- viena no iespaidīgākajām vietām uz salas. Mazs ciematiņš kalnos, uz kuru jāmēro ceļš pa kalnu serpentīniem. Maskas ciematiņā dzīvo aptuveni 100 iedzīvotāji. No vienas puses tik apbrīnojami maģiska vieta, bet no otras puses, es patiešām apbrīnoju šos cilvēkus, jo vienīgais veids, kā nokļūt līdz tuvākajām pilsētām, ir doties pa līkumotajiem kalnu serpentīnu ceļiem. Nu ap dūšu man labi nebija, vēderu pamatīgi apgrieza kājām gaisā.
2) Teide vulkāns- salas iedzīvotāji prognozē, ka drīzumā ir gaidāms vulkāna izvirdums, tomēr lielus postījumus salai tas nenodarīs. Teide jau nav vienīgais vulkāns. Pa ceļam tos redzēsiet ļoti, ļoti daudz. Braucot uz vulkānu, iemet somā siltāku apģērbu, jo kalnos ir vēsi. 
3) Los Christianos pilsēta- tā čum un mudž no tūristiem. Veikali, viesnīcas un restorāni teju uz katra stūra. Izstaigājām pilsētas ieliņas, bijām pludmalē un pie okeāna. Ar to man pietika, lai saprastu, ka te var tā uz vienu dienu atbraukt un izpētīt pilsētu, bet ne dzīvot.
4) Coste Adeja pilsēta
5) El Medano pludmale- ļoti vējaina, notiek pasaules vindsērfinga sacensības.
6) Monkey Park
7) Los Abrigos- šeit izvēlējāmies naktsmājas. Patiesībā esmu sajūsmā par šo vietu, jo tā ir mierīga, ar skaistu pastaigu promenādi gar okeāna piekrasti un manai sirsniņai ļoti īpaša. Man bija tā saucamā māju sajūta, esot šeit. Tā nebija pārbāzta ar tūristiem un riebīgi komerciāla. Noteikti iesaku izvēlēties šeit naktsmājas, ja vairāk gribās baudīt dabu un mieru. 


Tenerife, Tu man paliksi atmiņā ne tikai ar mežonīgo dabas skaistumu, šarmu, dzīves baudīšanu okeāna piekrastē, pārsteigumiem un bezrūpību, bet arī ar pirmā ceļojuma vakarā uzzinātajiem jaunumiem- pozitīvo testa rezultātu. Jā, man bija 2 strīpiņas jeb covid 19 vīruss pirmo reizi piemeklēja arī mani. Ceļojums varēja sākties man un 24 stundas vēlāk arī mammai. 

Paldies, ka izlasīji līdz beigām! 



ZEM TOSKĀNAS SAULES (05.07.2021)

PIZA

Šis bija mūsu galamērķis, kurā var ērti nokļūt ar airBaltic tiešajiem avio reisiem. Pizā rezervējām arī viesnīcu visām ceļojuma dienām un ar auto apceļojām Toskānas apgabalu. Lidosta atradās vien 10 minūšu attālumā no mūsu izvēlētās viesnīcas. Piza ir neliela, tādēļ tās iepazīšanai pilnībā pietiks ar vienu vakaru. Man ļoti patika vecpilsēta, Pizas tornis (var uzbraukt arī augšā), katedrāle, baptistērijs. Pizas torņa apmeklējumu ieplānojām saulrieta laikā un labāku mirkli, kurā baudīt šo arhitektūras brīnumu būtu grūti iztēloties. Noteikti iesaku nobaudīt kādu itāļu ēdienu vietējā restorānā. Man ir grūti ieteikt konkrētu vietu, jo visas izskatījās tik omulīgas un ēdienu izvēles ziņā bagātīgas. Manuprāt, ar ēdienu nošaut greizi nevar, bet vienmēr var uzmest aci arī "tripadvisor" ceļotāju ieteikumiem. Iesaku apmeklēt arī Pizas pludmali vakarā- aperatīvu laikā, patiešām skaisti. Dienu pie jūras es gluži Pizas pludmalē neplānotu, jo tā ir akmeņaina un es esmu smilšaino pludmaļu cienītāja, bet pastaiga pa promenādi ir to vērta, pa ceļam uz to, baudot plašo saulespuķu lauku burvību.


FLORENCE

No Pizas uz Florenci (Firenze) ātri un ērti iespējams nokļūt ar vilcienu. Biļetes cena vienā virzienā ir 9 eiro un brauciens ilgst aptuveni 1 stundu. Šoreiz izmantojām vilcienu arī mēs, jo pilsēta ir liela (daudz ZTL zonu) un ar auto būtu sarežģīti tik lielā pilsētā neapjukt. Noteikti nepalaidiet garām Florences apmeklējumu, veltot apskatei vismaz dienu. Vai esat dzirdējuši par Stendāla sindromu? Florence atklās šo mazo noslēpumu. Pavadīto dienu Florencē es raksturotu kā tveicīgu jūlija trešdienu, kur acu skatiens slīd no vienas katedrāles uz otru, aplūkojot diženās vēsturiskajās celtnes, arhitektūras pērles un Florences mākslu. Florence, Tu biji neaizmirstama!

Te būs 9 apskates objekti, ko skatīt, esot Florencē:

1) Santa Maria del Fiore katedrāle un Piazza Duomo

2) Battistero di San Giovanni (Baptistery of St. John)

3) Piazzale Michelangiolo

4) Uffizi pils un galerija

5) Piazza della Signoria un Loggia dei Lanzi

6) Santa Croce

7) Ponte Vecchio

8) Palazzo Pitti (Pitti pils) un Boboli dārzi

9) Mercato Centrale: Florences pārtikas tirgus



Pēdējā diena Toskānā

Šo dienu es sauktu par spontāno piedzīvojumu dienu. Ķerot Itālijas ceļojuma pēdējos saules starus smilšainajā Tirēnu jūras pludmalē, nolēmām pēc pludmales doties lūkot kalnus. Visās ceļojuma dienās pie apvāršņa raudzījāmies uz skaistajām kalnu virsotnēm, tad tā pavisam neplānoti iesēdāmies mazajā Fiatiņā un devāmies pretī kalnu burvības izaicinājumam, izmantojot Google maps navigāciju. Braucām tik ilgi, cik vien augstu varējām ar auto uzbraukt. Bija interesanti raudzīties, kā vietējie iedzīvotāji dzīvo kalnos, uztur mazos restorānus, audzē rozmarīnu, vīnogu dārzus un nesteidzīgā laika ritējumā bauda dzīvi. Mums ļoti patika piedzīvot šī ceļojuma pēdējo lappusi- ar prātu, sirdi un emocijām. Šķita , ka kalnos esam divatā, bet tomēr nē, ik pa laikam redzējām sporta entuziastus un riteņbraucējus. Uzkāpām apkārtnes augstākajā skatu punktā, klintī "Rocca Della Verruca." Skaistums! Vilinājums! Burvība! Viss kopā - saulainās Itālijas emociju kripatiņas, kas sasildīs drēgnajos rudens vakaros. Toskānas ceļojuma pēdējo dienu izgaršojām vakariņās kādā Pizas ģimenes restorānā ar gardu pastu, itāļu sarkanvīnu un nacionālo desertu "Panna cotta". Nākamajā rītā devāmies uz mazo Pizas lidostu, atdevām nomā uzticamo Fiatiņu, kas mūs nepievīla un prātojām par Toskānas skaistumu un Rocca Della Verruca burvību. Manā Instagram profila "stories" jeb "stāstu" sadaļā atradīsiet mūsu ceļojuma skaistākos mirkļus ar ieteikumiem, kuri varbūt kādreiz arī Jums būs noderīgi.

Instagram mani atradīsi, kā @madara.nogda


Ja man tagad jautātu, kurā pasaules malā meklēt miera, harmonijas un laimes oāzi, tad nešauboties es atbildētu, ka tas viss kopā un vēl vairāk ir atrodams Toskānā. Mans pirmais randiņš ar Itāliju aizsākās 2021. gada vasarā Toskānā - starp olīvu un vīnogu dārziem, starp cipresēm un plašajiem labības laukiem, starp jūras viļņiem un vīnogu ķekariem, starp miglā tīto kalnu pakājēm un romantiskām vakariņām itāļu restorānā, lūkojoties uz saulrietā apmirdzēto Pizas torni. Te ir stāts par to Itālijas apgabalu, ko man vajadzēja satikt vispirms, lai būtu gatava iepazīt arī citas Itālijas pilsētas un vietas. Šis ceļojums manā sirdī ir ieņēmis īpašu vietu, jo beidzot atradu to sajūtu, kuru neapzināti meklēju savos ceļojumos. Tā sajūta ir sirdsmiers. Traukties pa saules pielieto Toskānu ar Fiatiņu, izslīdot cauri ārkārtīgi skaistajiem ciematiņiem, garām neskaitāmiem saulespuķu laukiem, vīna darītavām un mazām kapelām. Jau tagad manifestēju, ka reiz savā nelielajā mājiņā Toskānas laukos ik rītu raudzīšos uz savu nelielo pagalmu, kurā zaļos un smaržos saules staru apmirdzētais citronkoks. Un tā ik rītu, ik dienu, ik vakaru es piecelšos un iemigšu Itālijā. 


Piedzīvojiet TOSKĀNU ar auto

Pirms ceļojuma nolēmām, ka šoreiz nomāsim auto, lai izbaudītu Toskānas plašumu šarmanto brīvību. Nolemts-darīts! Pirms lidojuma internetā rezervējām automašīnu, kas ceļojumu padarīja ļoti ērtu. Ierodoties Pizas lidostā, uzreiz saņēmām mūsu automašīnu un pirms lidojuma uz Rīgu, lidostā to arī atgriezām. Autonoma atradās blakus lidostai, kur mūs nogādāja transfērs. Pie auto saņemšanas bija divas opcijas: samaksāt pilno apdrošināšanu, kas ievērojami sadārdzina auto nomai atvēlēto budžetu vai arī otrs variants, kad uz bankas norēķinu kartes tiek "iesaldēti" 700 eiro, ar kuriem Tu nedrīksti rīkoties un pie auto atgriešanas, protams, ja viss ir kārtībā, naudas līdzekļi tiek atbloķēti. Ja gadījumā auto ir radušies bojājumi, tad naudas līdzekļi bojājumu novēršanai tiek ieturēti no iesaldētajiem līdzekļiem. Mēs izvēlējāmies samaksāt pilno apdrošināšanu, jo svešā valstī nejūtamies tik droši, kā arī rēķināmies ar nestandarta situācijām, jo notiekošo uz ceļiem mēs nevaram ietekmēt un paredzēt. Mūsu nomas auto bija itāļu modelis Fiat, kas ir mazs, ērts un piemēros šaurajiem kalnu ceļiem. Iesaku rūpīgi pārskatīt un laicīgi izplānot maršrutu, pirms došanās uz kādu no ieplānotajiem apskates objektiem. Ir opcija braukt gan pa maksas, gan bezmaksas ceļiem. Mēs izvēlējāmies tikai bezmaksas ceļus, jo braucot pa tiem, var sajust un izbaudīt Toskānas plašos laukus un skaistos dabas skatus. Otrais un svarīgākais, ko vajadzētu rūpīgi izpētīt, ir ZTL zonas (Zona Traffico Limitato). Šī zona ir paredzēta, lai ierobežotu auto satiksmi pilsētu vēsturiskajos centros. Ja iebrauksiet šajā zonā, tad soda nauda varētu būt ļoti liela summa, sākot no 400 eiro - 1000 eiro un vairāk. Vairums tūristu nav informēti par šo "pārsteigumu", un arī ne visās auto nomās to izskaidro. Zīmes informatīvais raksturs jau pats par sevi norāda par aizliegumu, bet pilsētas satiksmē vairs nav tik viegli nomainīt braukšanas virzienu un gribot negribot iebrauksiet aizliegtajā zonā, kurā fotoradars Jūs automātiski nofiksēs un vēlāk saņemsiet sodu. Arī mums bija aizdomas, ka pirmajā dienā iebraucām šajā zonā, bet vēlāk uzmanīgi papētot, tomēr izlaipojām gar pašu tās robežu. Šoreiz noveicās! Pēc šī atgadījuma, turpmāko ceļojuma laiku bijām ļoti uzmanīgi un vienmēr rūpīgi izpētījām savu maršrutu. Braukšanai izmantojām aplikācijas Google Maps un Waze. Auto padarīja mūsu ceļojumu ērtāku, jo bijām neatkarīgi, arī degvielas patēriņa ziņā mūsu nomātais auto bija ekonomisks, kā arī varējām doties ārpus pilsētas uz vietējo iedzīvotāju pārtikas iepirkšanās centriem, kuros ir ne tikai izdevīgākas cenas, bet arī plaša ēdienu izvēle.

Links, ko izmantojām auto nomai: https://www.doyouitaly.com/index.htm



Ceļojot pa Toskānu, ir vērts iegriezties šajos ciematiņos:

Uz šiem ciematiem vajadzētu ieplānot braucienu ar auto, lai sajustu īsto Toskānas burvību, traucoties gar plašajiem labības laukiem un vīnogulājiem. Šos ciematiņus es varētu raksturot 3 vārdos- miers, harmonija un skaistums. Ja ir iespēja, tad iebrauciet kādā vīna darītavā, lai izbaudītu īsto Toskānas noskaņu. No vīniem rekomendēju "Brunello di Montalcino."

  • Volterra (66 km attālumā no Pizas jeb 1 stundas braucienā ar auto)
  • San Gimignano
  • Marina Cecina (56 km attālumā no Pizas jeb 1 stundas brauciens ar auto). Pilsēta gan nav sena, vairāk kā kūrorts. Atrodas pie jūras un pilsētai piekļaujas fantastisks, smaržīgs pīniju mežs, kas izvietojies līdz pat jūras krastam. Kā jau Toskānā- visapkārt ļoti daudz ko redzēt un piedzīvot.
  • San Miniato
  • Luka (19 km attālumā no Pizas)- šī bija pirmā vieta, kur devāmies pa taisno no lidostas. Jau pirmajā stundā iemīlējos pilsētas atmosfērā.
  • Montecatini Terme 
  • Cinque Terre- unikāla un apskates vērta vieta, kurā atrodas daudz mazi ciematiņi. Tās apmeklējums bija ieplānots, bet laika trūkuma dēļ mums neizdevās apceļot, tāpēc labprāt turp dotos kādā citā reizē. Uz šejieni ātri, ērti un arī lēti no Pizas dzelzceļa stacijas var nokļūt ar vilcienu līdz La Spezia Centrale stacijai. Cena ir 7,90 eiro vienā virzienā un brauciens ilgs aptuveni 1 stundu. Tālāk no La Spezia Centrale var ērti nokļūt uz Cinque Terre. Lieliska vilcienu satiksme starp miestiņiem. Tālāk vajadzētu saprast, vai ir vēlme doties uz visiem ciematiņiem, vai arī vēlaties izstaigāt tikai vienu vai divus. Pasakaini skaista vieta, ko internetā ievietotās ceļotāju bildes man ir apstiprinājušas.





PORTUGĀLE-LISABONA (16.04.2021)


 Alfama rajons                                                   

Tā iepazīšanu var sākt ar skatu punktu no Miradouro da Senhora do Monte, kas ir augstākais skatu punkts Lisabonā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz sarkano jumtu pilsētu, kuras simbols ir senais, dzeltenais un visiem labi zināmais tramvajs Nr. 28. Tas ir vēsturisks pilsētas satiksmes līdzeklis. Ar šo vēsturisko Lisabonas tramvaju ir iespēja arī izbraukt pa šaurajām ieliņām. Protams, skats ir labāks vērojot, kā tas traucas pa ieliņām, nekā sēdēt tajā. Šajā rajonā atrodas arī Castelo de Sao Jorge un Miradouro de Santa Luzia. Abas ir vērts apskatīt un tās ir tūristu populāras vietas. Turpinot kāpienu lejā pa Rue Augusto Rosa, nokļūsiet līdz Praca do Comercio laukumam, kas arī ir viens no Lisabonas galvenajiem apskates simboliem. Tālāk Rue de Aurea ved no Praca do Comercio caur galvenajiem vārtiem Arco da Rua Augusta. Iesaku Aurea ielu, kurā izvietojušies dažādi veikali un kafejnīcas iziet visā tās garumā. Ja iesiet pa šo ielu, tad kreisajā pusē būs vēl viens Lisabonas simbols Elevador de Santa Justa jeb iespaidīgs lifts, ko projektējis Gustava Eifeļa māceklis. 

Almada

Šeit atrodas slavenā Kristus statuja Cristo Rei. Pēc saulrieta paveras brīnišķīgs skats uz naksnīgo Lisabonu un 25. aprīļa tiltu


KAŠKAI

Unikāla arhitektūra, mākslinieciski apgleznotās ieliņas, pludmale, kura atrodas vien rokas stiepiena attālumā, jahtu, tūristu smaidu un palmu ieskautā kūrortpilsēta Cascais. Šī unikālā pilsētiņa atrodas vien 35 km attālumā no Lisabonas. No Lisabonas stacijas "Cais do Sodre" uz Cascai kursē vilciens, kur biļetes cena vienā virzienā ir 2,15 eiro. Cascais pludmali ir iecienījuši ne vien tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji. Pilsēta ir maza, bet skaista un baudāma ar portugāļu šarmu un jūras zilajām flīzēm visapkārt. Šeit portugāļu aristokrātiem reiz bijušas vasaras rezidences. Estoril Casino ir viens no apskates objektiem, kurā ir norisinājusies Džeimsa Bonda piedzīvojumiem bagātā dzīve. Pastaigājoties gar pilsētas ostu, nokļūsiet līdz klinšainam krastam, pret kuru ar visu spēku sitas okeāna spēcīgie viļņi. Piekrastē ir ierīkota lieliska promenāde, no kuras redzama iespaidīga ala klintī "Elles mute" jeb "Boca do Inferno". 



FATIMA

Viena no brīnumainākajām svētvietām, uz kuru dodas cilvēki no visas pasaules, lai lūgtos par savu ģimeni, smagu slimību dziedināšanu, sajustu Dievmātes klātesamību un milzīgo enerģiju, ko sniedz šī sakrālā svētvieta. Fatima ir neliela pilsētiņa, kas atrodas 135 km attālumā no Lisabonas. Uz šo vietu var nokļūt ar autobusu, pavadot ceļā aptuveni 2 stundas. Biļetes cena vienā virzienā ir 12,80 eiro. Pilsēta ir neliela un galvenais apskates objekts, kāpēc tik daudzi tūristi vēlās šeit nokļūt, ir Fatimas Sanktuārijs (baznīca, ko ieskauj plaša teritorija ar apzaļumotu parku un sakrālo laukumu). 1917.gadā Fatimā 3 bērniem - Franciskam, Jacintai un Lūsijai parādījās Jaunava Marija. Uz Fatimas Sanktuāriju var nokļūt pa galveno ielu, kuru ieskauj suvenīru veikaliņi un nelielas ēstuves.


Ko es ieteiktu Tev izdarīt Lisabonā:

· Ieturēt maltīti Lisabonas "Time Out" tirgū un ieplānot Ribeiras tirgus apmeklējumu (Mercado da Ribeira).

· Izbraukt ar gaisa vagoniņu Expo parkā(Nāciju parks).

· Apēst "churros" ar karsto šokolādi.

· Uzbraukt Jēzus Kristus statujā.

· Iedzert portvīnu un iekļaut ēdienkartē zivis.

· Doties uz Palacio dos Marqueses da Fronteira, kas atrodas nedaudz ārpus pilsētas, tuvu Lisabona Sete Rios stacijai. No stacijas uz pili un atpakaļ dodas arī autobuss, ja nevēlies iet kājām aptuveni 1,5 kilometrus.

· "LxFactory" - Lisabonas radošais rajons, kur nesteidzīgā ritmā plūst Lisabonu apciemojušie radošie prāti. 


Lisabonas pilsētas apskate

Portugāles dārgums, kura atpazīstama ar tik slaveniem pasaules apceļotājiem kā Magelāns un Vasko de Gamma. Lisabona ir viena no krāšņākajām, šarmantākajām un gleznainākajām Eiropas galvaspilsētām, kura atrodas Atlantijas okeāna piekrastē. Šeit ir koncentrējušies dažādi skaisti, vēsturiski un pasaulē atpazīstami apskates objekti. Sabiedriskais transports Lisabonā un tās apkārtnē ir ērts un pieejams (vilciens, metro, autobuss, tramvajs un takši). Nokļūšana uz visiem apskates objektiem ir vienkārša un nomāt auto nav nepieciešamības. Ir jāiegādājas sabiedriskā transporta karte par 0.50 centiem, kura tiek papildināta ar braucieniem. Viens brauciens maksā aptuveni 1.45 eiro. No lidostas kursē metro, tas ir lētākais un ērtākais variants, kā nokļūt līdz pilsētas centram. Biļeti ar braucieniem var iegādāties biļešu automātos pie metro ieejas. Ir pieejamas metro kartes, kas domātas tikai šim transporta veidam un arī kartes, kas paredzētas gan metro, gan vilcienu satiksmei. Galvenais ir iemācīties darboties ar biļešu automātiem un tad viss process šķitīs vienkāršs un saprotams. 


Lisabonas okeanārijs

Ja vienas dienas laikā vēlaties ieraudzīt Ziemeļatlantijas piekrasti, Antarktiku, Kluso okeānu, Indijas okeānu, tropu klimatu un koraļļu rifus, tad tieši Lisabonā ir unikāla iespēja to īstenot. Oceanario de Lisboa pēc izmēra ir otrs lielākais okeanārijs pasaulē. Tajā ir akvārijs, kurā ietilpst tik ūdens, cik ietilpst 4 olimpiskajos peldbaseinos. Muzejs sastāv no patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas un ieejas maksa pieaugušajiem ir
19 eiro, studentiem 17,10 eiro. Var nokļūt ar metro, braucot līdz gala pieturai Oriente. Blakus metro stacijai atrodas Vasco da Gama iepirkšanās centrs.

                       CABO DA ROCA

Eiropas galējais rietumu punkts - Roka rags. Tas atrodas 40 km attālumā no Lisabonas, Atlantijas okeāna krastā. Lai uz šejieni nokļūtu, ir jābrauc ar vilcienu no stacijas "Cais do Sodre" Lisabonā. Vilciena līnija iet gar Belem, tādēļ iespējams iekāpt arī Belem vilciena pieturā un doties līdz Cascais. Kad esat nokļuvuši Cascais, dodieties uz autoostu (apmēram 3 minūšu gājienā no vilciena stacijas) un ar autobusu Nr. 403 ir jābrauc līdz Cabo da Roca (turp-atpakaļ biļetes cena ir 3.50 eiro). Autobusi kursē divas reizes stundā no 9:00 līdz 18:00. Autobusa Nr. 403 galapunkts ir Sintra, tādēļ ir iespējams no Lisabonas aizbraukt līdz Cascais, apskatīt šo kūrortpilsētu (tā darījām mēs), tad doties uz Cabo da Roca un turpināt ceļu līdz Sintrai. Manuprāt, šim maršrutam ir nepieciešamas vismaz 2 dienas, veltot 1 dienu Cascais un Cabo da Roca, savukārt, Sintrai ir jāvelta vismaz diena vai divas. Bet ja esat steidzīgi un vēlaties vienā dienā redzēt ļoti daudz, tad viss ir iespējams. Turpat pie Cabo da Roca ir pludmale "Praia da Ursa." Uz pludmali varat nokļūt vai nu pa taciņu no Cabo da Roca, vai arī no ceļa, kur ir norāde Praia da Ursa (gabaliņu pirms Cabo da Roca). Visas taciņas ved uz turieni. Kāpiens ir gana stāvs un iesaku izvēlēties sporta apavus. Roka rags ir 144 m augsta granīta klints, kuras galā ierīkots skatu laukums. Tā ir vieta, kurā var sajust okeāna spēku, varenumu un skats no klints, kur no vienas puses redzams okeāns, bet no otras zaļi, plaši lauki kalnu pakājē, liek elpai aizrauties. Ja nesteidzaties un ir iespēja uzkavēties, tad šī ir īstā vieta, kur meditēt, būt ar sevi, savām domām un ļauties okeāna dziedinošajam spēkam. Roka raga apkārtni klāj interesantas sukulentu sugas, kas ziedēja lieliem dzelteniem vai rozā ziediem. Mana mamma Rokas raga sukulentu ieaudzēja puķupodā, tagad vien jāsagaida krāšņā ziedēšana aprīlī. Tā ir vieta, kurā beidzas sauszeme un sākas okeāns. Tas ir ne tikai jāredz, bet arī jāsajūt.


BELEMA (Lisabonas apgabals)

Belem rajonam ir jāvelta vesela diena, jo šeit koncentrējušies liela daļa Lisabonas apskates objektu. "Mosteiro dos Jeronimos" (Jeronīma klosteris) ir Portugāles impērijas zelta laika paraugs un līdzekļi tā celtniecībai tika iegūti no garšvielu tirdzniecības. Baznīcas apmeklējums ir bezmaksas. Ieejas maksa klosterī pieaugušajam 10 eiro, bet studentiem
 5 eiro. Ja esat vēstures un mākslas cienītājs, tad ir vērts aplūkot klosteri no iekšpuses, bet citādi pilnībā pietiek ar ārskatu un baznīcas apmeklējumu. Tagus upes piekrastē pie promenādes atrodas "Torre de Belem" (Belemas tornis). Tas ir iekļauts UNESCO un savieno Tagus upi ar Atlantijas okeānu. "Padrão dos Museu Nacional dos Coches" ir kariešu muzejs, kas ir viens no populārākajiem muzejiem Lisabonā. Savukārt, "Museu Coleccao Berardo" ir modernās mākslas galerija, ko ieteica apmeklēt paši portugāļi. Belemas kultūras centrā atrodami mākslinieka Hosē Berardo mākslas darbu kolekcija, kas ir viena no iespaidīgākajām modernās un mūsdienu mākslas kolekcijām. Belemā darbojas veikaliņš "Pasteis de Belem", kurā 1837. gadā divas māsas mūķenes sāka tirgot populārās saldās kūciņās Pastel de Nata. Tā ir neliela kūciņa, kas izgatavota no kārtainās mīklas ar olu krēma pildījumu. Šo saldo un unikālo kūciņu recepti zina vien daži cilvēki pasaulē un Belemā atrodas viena no šīm īpašajām vietām. Lisabonā ik uz stūra atrodamas šīs neticami gardās smalkmaizītes, tomēr iesaku apmeklēt tieši veikaliņu Pasteis de Belem, lai palutinātu sevi ar saldo maizīti un portugāļu kafiju. Pēc Belemas apmeklējuma iesaku doties uz Almadu (pie 25.aprīļa tilta) vērot saulrietu. 


ERICEIRA

Neliela pilsēta Atlantijas okeāna piekrastē, kuru ieteiktu apmeklēt. Šī ir vieta, kurā sajust okeāna varenību, spēku, krāšņos dabas skatus un baudīt tā burvību pludmalē. Skaistā Ericeira atrodas 49 km attālumā no Lisabonas un ir sasniedzama ar autobusu, biļetes cena turp/atpakaļ 12,70 eiro. Veltiet uzmanību autobusu maršruta precīzai noskaidrošanai un pārliecinieties par braukšanas ilgumu, jo viens autobuss ceļā uz Eiriceiru pavadīs 40 min, bet otrs 2 stundas, metot līkumu līkumus pa ciematiņiem. Ar Ericeiru man asociējas okeāna varenā viļņu enerģija un klinšainā piekraste vairāku kilometru garumā. Ericeira tiek uzskatīta par Eiropas sērfošanas galvaspilsētu, tāpēc redzēsiet nevienu vien sērfošanas entuziastu. Restorāni ar svaigiem un ekskluzīviem jūras produktiem ir pieejami ik uz stūra, arī cenas ir ļoti dažādas. Mēs izvēlējāmies "Rose Cafe" veģetāriešu-vegānisko restorānu, kas mūs uzrunāja ar mājīgo atmosfēru un omulīgajiem viesmīļiem. Ēdiens bija ļoti gards un kvalitatīvs, neatteicāmies arī no kārumiņiem - banānmaizes un citrona kūkas. Ericeiras saulriets būtu tik fantastiski skaists! Šoreiz devāmies atpakal uz Lisabonu. Lai paliek šis vilinājums kādai citai reizei Ericeirā! 


SINTRA

Apburošā Sintra ir vieta, kurā smelties dabas skaistumu un sajusties kā īstā pasaku filmā ar lielu karaļvalsti un pils dārzu. Aristokrātiskā kalnu pilsēta atrodas 40 minūšu braucienā uz rietumiem no Lisabonas, ko ieskauj ziedu dārzi un savvaļas meži. Nokļūšana: Lisabonas vecpilsētā ir vilciena stacija Rossio, no kuras var nokļūt līdz Sintrai. Biļetes cena turp un atpakaļ ir 4.50 eiro. Sintrā ir autobusu satiksme, kas savieno pilis-villas. Piemēram, biļete no pilsētas centra līdz Penas pilij, turp un atpakaļ, izmaksāja 13,80 eiro. Ieejas maksa Penas pilī ir 7,50 eiro un par atsevišķu samaksu var apskatīt arī pils iekšpusi, bet bez tā varot iztikt, jo ārpuse, esot iespaidīgāka. Sintrai noteikti vajadzētu ieplānot dienu vai pat divas, ja vēlaties redzēt pēc iespējas vairāk. Šeit ir neskaitāmi daudz villas un pilis, bet divas pilis noteikti būtu jāapskata. Netālu no Sintras vilciena stacijas atrodas "Legendary cafe", kur var lēti paēst.


1) Palacio Nacional de Pena (Penas pils). Uz pili iespējams nokļūt ar autobusu, kas izbrauc no dzelzceļa stacijas. Šī ir slavenākā villa Sintrā. Atpakaļ uz pilsētu var doties pa pils parku vai ar autobusu no Penas pils. Ja Jums šķiet, ka esat pietiekami redzējuši, izstaigājot Penas pili, tad tas nebūt nav viss, jo pēc pils apmeklējuma Jūs sagaida pasakains pils dārzs ar dažādiem skatu punktiem un pārsteidzošu dabas krāšņumu. No Penas pils līdz vecpilsētai var nokļūt pa aptuveni 3 km garu, marķētu, uz leju ejamu meža taku.

2) Quinta da Regaleira - villa, kura atrodas blakus vilcienu stacijai. Fantastisks komplekss, kā pasakā. Sajūsmu izraisīja spirālveida kāpnes, kas vijas pazemē un savienojas ar tuneļiem. 





GRIEĶIJA-KRĒTA (29.07.2020)

Kādas sajūtas Jūs pārņem, izdzirdot frāzi "ceļojums uz Grieķiju?" Manā sajūtu paletē tie ir dzidrie, zilie ūdeņi, fantastiskās dabas ainavas, mitoloģiskie tēli (Zevs, Atēna, Odisejs, mīlas dieviete Afrodīte), Olimpisko spēļu dzimtene un leģendām apvītas vietas. Mēs izvēlējāmies doties ceļojumā uz slaveno, vēsturisko un maģisko Krētas salu. Salai raksturīgas neskaitāmas pludmales, apbrīnojamas kalnu aizas un romantiskās pilsētiņas ar savu īpašo dvēseli un šarmu. Ceļojumā devos kopā ar draudzeni Annu. Ņemot vērā ne visai ierasto situāciju pasaulē, kuru strauji izmainīja Covid-19 pandēmijas vilnis, tad arī lēmums jūlija beigās doties uz Krētu bija netradicionāli spontāns. Neko īsti nevarēja paredzēt, ieplānot un paļauties, ka iesēsties lidmašīnā būs tikpat viegli, cik atgriezties atpakaļ mājās Latvijā. Jau pirms ceļojuma, sociālajos tīklos pamanīju, ka daudzi draugi un paziņas izvēlējušies Grieķiju par sava ceļojuma galamērķi, droši vien tādēļ, ka Grieķija bija viena no tām valstīm, kura vērusi vaļā robežas tūristiem, kā arī saslimstības statistikas dati neliecināja, ka atgriežoties nāksies ievērot 14 dienu pašizolāciju. Pirms gaidāmā ceļojuma, mēs rūpīgi analizējām pieejamo informāciju Ārlietu ministrijas mājaslapā, aplūkojot gan saslimstības rādītājus, gan arī prasības, kas mums kā ieceļotājām ir obligāti jāievēro. Jūlijs bija kā atelpa pēc pandēmijas uzliesmojuma un plānotais atvaļinājums, kurš klauvēja pie durvīm jau martā, neparedzētu apstākļu dēļ izdevās vien vasarā un jāteic - "labi, ka tā!" Man ļoti patīk plānot ceļojumus pašai, jo tas šķiet ne vien ekonomisks variants, bet pats plānošanas process ir ļoti aizraujošs. Šoreiz gan nolēmām izmantot tūroperatora pakalpojumus, jo esošajā situācijā, tas bija ērti un šķita, ka arī droši. No viesnīcā pieejamā ēdināšanas tipa, mēs izvēlējāmies tikai brokastis, jo braucot uz tik pasakaini skaistu salu nebija ne prātā visu dienu zvilnēt viesnīcas baseina ērtajos krēslos un baudīt grieķu delikateses. Skaidrs bija viens, ka sala ir jāapceļo un jāizbauda Krētas burvība. Pirms ceļojuma uzskicējām nelielu plānu un izvēlējāmies maršrutu, atzīmējot tās vietas, kuras noteikti vēlamies apmeklēt. Ar noderīgiem padomiem un ieteikumiem man palīdzēja latviete, kura jau vairākus gadus dzīvo Krētā, liekot saprast, ka Krēta ir pasakaina un pārsteidzoša sala, kura vēl ilgi neļaus mums sevi aizmirst. Acis iemirdzējās vēl spožāk, jo domās bijām jau lidostā, lai izkāptu pavisam citā pasaulē un brīnītos, jūsmotu, trauktos pretī nezināmajam. Raksts ir tapis dienasgrāmatas formātā, aprakstot sajūtas, vietas, smaržas, pārdomas un notikumus, ar kuriem roku rokā traucāmies pretī nezināmajam ik dienu. 


1.diena "Pašizolācija" 

Vismaz 24 stundas pirms paredzētā lidojuma uz Krētu, obligāta prasība bija anketas aizpildīšana, kā rezultātā, īsi pirms izlidošanas mums tika piešķirts QR kods, ar kura palīdzību droši varējām ieceļot un uzturēties Grieķijā. Anketu aizpildījām elektroniski, norādot nepieciešamo informāciju, piemēram, viesnīcu, kurā uzturēsimies, datus par savu ceļojuma biedru, kā arī valstis, kuras apmeklējām pēdējo 14 dienu laikā. Ar šīs anketas palīdzību valstis kontrolē iespējamo vīrusa izplatību. Ja mēs iepriekš nebūtu izpētījušas informāciju par šīs anketas esamību, tad nāktos piedzīvot lielu vilšanos, jo uz Grieķiju doties ceļojumā mēs nevarētu. Ja nu vienīgi izvēlēties citu lidojuma datumu, zaudējot naudu par iepriekš nopirktajām lidmašīnas biļetēm, jo tās, diemžēl, netiek atgrieztas. Lūk, kāpēc ir svarīgi pirms došanās uz kādu valsti, rūpīgi izpētīt prasības un ierobežojumus, citādi var saskarties ar nepatīkamu plānu maiņu. Tas attiecas ne tikai uz vīrusa veiktajām korekcijām pasaulē, bet vispārīgi, jo katrai valstij ir sava kultūra, noteikumi, paražas un dzīvesveids, ko tūristiem kā konkrētās valsts ciemiņiem ir svarīgi respektēt. Ceļojumā devāmies ar "AirBaltic" aviokompāniju. Manuprāt, šī aviokompānija lieliski nodrošina gan fizisko, gan emocionālo komfortu. Lidmašīnas ir ērtas, personāls laipns un lidojums baudāms. Pēc mākoņos pavadītām 3,5 stundām, mūsu lidmašīna veiksmīgi piezemējās un uzreiz saņēmām īsziņu, ka pirmajā dienā skaistajā Krētas salā ir jāievēro pašizolācija. Tas nav gluži tā, ka visu dienu jāpavada viesnīcas numurā, bet sēsties pie auto stūres un apceļot salu vai doties uz vietām, kurās ir lielas cilvēku masas, nebija vēlams. Nezinu, cik stingri tas tika kontrolēts, bet drošība vienmēr ir pirmajā vietā. Heraklionas lidostā pēc nejaušības principa ieceļotājus nosūtīja uz Covid-19 testu veikšanu. Man nebija nepieciešams veikt šo testu, bet draudzenei gan. Piebildīšu, ka testēšana izpaudās kā siekalu parauga noņemšana, kas aizņēma vien pāris sekundes. No lidostas līdz viesnīcai bija aptuveni 30 minūšu brauciens ar transfēru, ko nodrošināja tūroperators. Ierodoties viesnīcā, izrādījās, ka mūsu numuriņš vēl nebija sagatavots. Personāls paziņoja, ka nāksies gaidīt aptuveni divas stundas. Kādas bija mūsu pirmās sajūtas, ierodoties Krētā? Pamatīgs karstums, aptuveni +35 grādu temperatūra. Kamēr tika sagatavots viesnīcas numuriņš, ķērām pirmos saules starus Vidusjūras pludmalē, kas atradās vien pāris minūšu gājienā no viesnīcas. Saule bija ļoti karsta un apsārtums parādījās jau pirmās pusstundas laikā. Latvijā iepirktie saules aizsargkrēmi mūs pasargāja no apdeguma Grieķijas saulē. Pēc pavadītās stundas pludmalē izlēmām, ka dosimies uz viesnīcu. Un jā, beidzot arī mūsu numuriņš bija gatavs, tīrs un kārtīgs, ar nelielu balkoniņu, no kura pavērās skaists skats uz dzirnavām. Īpaši atmiņā palikuši vakari uz balkona terases, baudot skatu uz izgaismotajām dzirnavām blakus esošā restorāna mūzikas pavadībā, kas piedeva sava veida odziņu mūsu laiskajiem vakariem uz balkona terases. Kad bijām iekārtojušās numuriņā, devāmies uz viesnīcas baseinu baudīt saulīti un atgūt spēkus pēc nakts lidojuma. Pusdienlaikā nolēmām pastaigāties pa viesnīcas apkaimi, lai atrastu kādu patīkamu vietu, kurā nobaudīt grieķu nacionālos gardumus. Mūs pārsteidza tas, ka dienas vidū ielās nebija cilvēku, daudzi restorāni bija slēgti un pārņēma sajūta, ka esam vienīgās dzīvās būtnes. Iespējams, tas vīrusa dēļ, jo tūristu pieplūdums bija ievērojami samazinājies. Arī vietējie iedzīvotāji sakarā ar pamatīgo karstumu, pa dienu nemēdza uzturēties ārpus mājām. Vakaros valdīja pavisam cita atmosfēra - restorānos un mazajās ieliņās atgriezās gaidītā rosība un vasaras vakaru maģiskā enerģija. Gatavojoties ceļojumam uz Krētu, mums bija skaidrs, ka salu bez auto nav iespējams redzēt un pilnībā izbaudīt. Jau pirmajā dienā apmeklējām auto nomas salonus, lai izpētītu pieejamo informāciju un saprastu aptuvenās izmaksas. Uz 3 dienām auto bija iespējams iznomāt, sākot no 40-150 eiro. Pieļauju, ka nomas cena mainās atkarībā no sezonas un tūristu pieplūduma. Degvielas cenas ir līdzvērtīgas Latvijas cenām. Auto nomas Grieķijā ir praktiski visur, tāpēc to atrašana problēmas noteikti nesagādās. Kādā auto nomā laipns grieķu onkulītis mums ieteica papusdienot tavernā. Iesākumā šķita, ka tas ir kāds īpašs, vietējo vidū iecienīts restorāns, bet pēc mirkļa sapratām, ka tā ir jebkura vieta, kurā var ieturēt maltīti. Tad nu mūsu acis piesaistīja kāda omulīga vietiņa, kuru iemīļojuši arī "trip advisor" lietotāji. Ticiet vai nē, bet mēs bijām vienīgās apmeklētājas. Jau onkulītim no auto nomas šķita ļoti dīvaini, ka dienas vidū (svelmē) plānojam ieturēt pusdienas. Šī bija mūsu bija pirmā pieredze, iepazīstot grieķu virtuvi. Draudzene pasūtīja klasisku (vistu ar mērci un kartupelīšiem) , bet es izvēlējos vienu no nacionālajiem ēdieniem (kalmāru ar grillētiem dārzeņiem). Ēdiens bija gan ļoti garšīgs, gan arī arī sātīgs. Pievienotā vērtība mūsu gastronomiskajai pēcpusdienai bija viesmīlība un izcilā apkalpošana. Saņēmām ne tikai neaizmirstamus komplimentus, bet arī rakiju (stiprs alkoholiskais dzēriens) un desertu (grieķu jogurtu ar ogām un baklavu), ko uzsauca restorāns. No prieka, smaidiem un komplimentiem apreibušas, pludmalē baudījām pirmo saulrietu Grieķijā. Vareni! 


2. diena "Sapņu mednieces" 

Pašizolācija ir noslēgusies, un nu varam brīvi baudīt salas apceļošanas iespējas. Pēc brokastīm satikāmies ar mūsu ceļojuma tūroperatora gidu, lai noskaidrotu piedāvātās auto nomas cenas un ekskursijas. Protams, ka cenas bija augstākas, nekā iegādājoties šos pakalpojumus no vietējām tūrfirmām. Tādēļ uzreiz pēc sarunas devāmies uz vietējām auto nomām un tūrkompānijām, lai izvēlētos savām vēlmēm un vajadzībām tīkamāko variantu. Kāda tūrfirma mūs īpaši uzrunāja, kurā strādāja divas ļoti atsaucīgas un pretimnākošas māsas. Tieši šeit mēs ieguvām vērtīgu informāciju un ieteikumus par Krētas apceļošanu, sākot ar grieķu valodas "garšīgākajām" frāzēm un beidzot ar piemērotāko apģērbu, dodoties uz Santorini salu. Apsverot pieejamās iespējas, izlēmām, ka izmantosim ekskursiju piedāvājumu paketes, lai nav liekas galvassāpes par to, cik veiksmīgi izdosies izbraukt kalnu serpentīnus. Jā, ar auto pāris eiro mēs noteikti ieekonomētu, tomēr ne mirkli nenožēlojām, ka iegādājāmies dažādas ekskursijas. Turpmāko dienu nolēmām pavadīt Heraklionā, kas atrodas 15 minūšu braucienā no viesnīcas. Herakliona ir vislielākais un visblīvāk apdzīvotais salas apgabals. Konkrēts plāns Heraklionas apskatei mums nebija, jo reizēm jāļaujas plūst pa straumi, izbaudot pilsētas šarmu un viesmīlību. Devāmies pastaigā pa krastmalas promenādi, jahtu piestātni, ik pa laikam aprunājoties arī ar vietējiem iedzīvotājiem. Svaigs pistāciju saldējums, kurš pil uz pirkstu galiem, tūristu čalām piepildītās vecpilsētas ieliņas, svaigi ceptu kalmāru aromāts, mazās un omulīgās bodtītes veido Heraklionas Vecpilsētas apmeklējuma noskaņu. Braucot uz Heraklionu izpētījām, ka Arheoloģijas muzejs ir ievērojams apskates objekts. Neesam aktīvas muzeju apmeklētājas, bet šoreiz vēstures vilinājums mūs pārņēma savā varā un izlēmām doties arheoloģijas liecību meklējumos. Diemžēl jāatzīst, ka mūsu vēstures zināšanas par Grieķiju aprobežojās vien ar pāris vēsturiskiem faktiem, tādēļ bija interesanti ielūkoties pagātnē. Apskates objekti bija iespaidīgi: milzīgās vāzes, skulptūras, arhitektūras pieminekļu fragmenti, zelta rotaslietu kolekcijas un citi interesanti eksponāti. Muzeja apmeklējuma cena bija aptuveni 6 eiro, bet mums kā studentēm un jaunietēm, kuras nav sasniegušas 25 gadu vecumu, šī iespēja bija bez maksas. Grieķijā daudzas apskates vietas un muzeji ir bezmaksas pasākums, ja vēl neesi sasniedzis 25 gadu vecumu. Kāds prieks, ka vēl šovasar varējām izbaudīt šo prioritāti. Ja esi students vai studente, tad noteikti ceļojuma koferī ieliec studentu apliecību, lai kurp arī Tu dotos, jo tas sniedz papildus atlaides dažādās apskates vietās un citas priekšrocības. Vakariņot izvēlējāmies pašā pilsētas sirdī- restorānā "Enetiko". Jāpiebilst, ka šoreiz gan nebijām vienīgās apmeklētājas, jo visapkārt valdīja rosība, vietējo iedzīvotāju un tūristu nerimstošās čalas. Šo omulīgo vietiņu varu uzslavēt ne tikai par izcilo apkalpošanu, bet arī garšīgo ēdienu. Līdz šim Krētas virtuve mums nelika sevī vilties, kas no sirds iepriecina un saglabā vislabāko iespaidu par ēdiena kvalitāti. Nav jau gluži tā, ka ar vakariņām mūsu diena ir noslēgusies. Vakarpusē, kad karstums bija nedaudz rimies, devāmies garākā pastaigā, priecājoties par vakara saulīti, kura romantiski ieslīdēja jūrā.

3. diena "Lēciens pagātnē un zilo ūdeņu valdzinājums"

Trešās ceļojuma dienas rīts mums iesākās ļoti agri, jo bija jādodas pirmajā ekskursijā. Autobuss mūs nogādāja pasakainajā, zilo ūdeņu ieskautajā un mierpilnajā Agios Nikolaos pilsētā. Vislielāko burvību šai vietai piešķir dziļais Vulismeni ezers. Pilsēta bija ļoti mierīga, jo pusdienlaikā tūristi izvēlās atpūsties pludmalēs. Šeit ir daudzi mazi veikaliņi, kuros var iegādāties Krētas mākslas darbu kopijas, rotaslietas un izšuvumus. Krodziņos un kafejnīcās ir iespēja nobaudīt tradicionālos Krētas ēdienus un dzērienus. Tā kā laika limits pilsētiņas apskatei bija ierobežots, tad krodziņu apmeklējumu aizstājām ar aukstās kafijas malkošanas pauzi burvīgā terasē, raugoties uz pilsētas promenādi. Atzīšos, ka aukstā kafija šoreiz nebija piemērota mūsu garšas kārpiņām, bet saldumu šim baudīšanas procesam piedeva omulīgā atmosfēra, debeszilais ūdens un tālumā mirdzošie kalni. Ak, cik skaisti! Mirklis atmiņās iemūžināts! Pusdienlaikā pastaigājāmies pa kolorīto Elundas zvejnieku ciematiņu, kur kādā no veikaliņiem iegādājāmies etnokleitas, kas karstajās vasaras dienās reiz atsauks atmiņā Elundas zvejniekciematiņu. Tad nu gaidām kuģīti un dodamies uz Spinalongas salu. Kur tad apslēpts šīs mazās saliņas valdzinājuma noslēpums? Varbūt neparastajā vēstures stāstā? 20.gadsimta pirmajā pusē lepra bija viena no briesmīgākajām slimībām, kuru nebija iespējams izārstēt. Salā lepras slimniekus izolēja no ārpasaules. Tas bija viņu patvērums un vieta, kurā uzburt savu īpašo kultūru, neskatoties uz nāvējošo slimību. Slimnieki sev ierīkoja teātri, baznīcu, kafejnīcu, svinēja kāzas, cenšoties pilnvērtīgi izdzīvot dzīvei atvēlēto laiku. Kā jau iepriekš varēja noprast, tad uz salu devāmies ar kuģīti, kas ilga aptuveni 30 minūtes. Brauciena laikā "ķērām" spožos saules starus uz kuģīša klāja. Ierodoties salā, mums tika atvēlēta vien stunda, lai to nedaudz iepazītu. Izstaigāt salu var paspēt, bet ne izbaudīt. Iepazīstoties ar salas vēsturi, bija nedaudz savādi pastaigāties pa šaurajām ieliņām un pētīt nelielās istabiņas, kas atgādināja bunkurus, kuros reiz dzīvoja lepras slimnieki. Neskatoties uz drūmo vēsturisko stāstu par Spinalongu, sala šķita ļoti, ļoti skaista un neaizmirstama. Tai piemita īpaša aura un katrs spertais solis aizveda mūs līdz oāzei, kurā mutuļoja zilais Vidusjūras ūdens un no koku galotnēm bija dzirdama spalgā kukaiņu sanēšana. Ja rodas iespēja, noteikti apmeklējiet Spinalongas salu, lai sajustu tās vēstījumu. Tveicīgā Grieķijas saule gaisu uzkarsēja līdz +35 C , bet mēs turpinājām baudīt gleznainos skatus, kāpelējot pa klinšaino salu, lai vēlreiz un vēlreiz palūkotos uz Spinalongu no dažādiem skatu punktiem. Ieteikums: neiegādājieties dzērienus, ēdienus vai jebko citu kuģīšu piestātnes nelielajā veikaliņā. Jau pirms brauciena uz Spinalongas salu, sarūpējiet pietiekamu dzeramā ūdens daudzumu. Tā kā ar ūdeni mēs iepriekš nenodrošinājāmies pietiekamā daudzumā, tad par mazo kolas bundžiņu nācās samaksāt 5 eiro. Priecīgas, laimīgas, ar neaizmirstamiem iespaidiem kuģojām atpakaļ uz Elundu, kur pa ceļam mums bija iespēja nopeldēties Vidusjūras dzidrajos ūdeņos. 


4.diena "Kolorīts ar ūdens nimfu pēdējā cēlienā"

Nu jau ceturtā ceļojuma diena iesākās šarmantajā un romantiskajā Retimno pilsētiņā. Retimno arhitektūtra atgādina Venēciju. Pilsēta joprojām ir saglabājusi savu aristokrātisko izskatu, ar 16.gadsimta ēkām, akmens kāpnēm, bruģētajām ietvēm, arkveida durvīm un šaurajām ieliņām. Šajā mirklī pilsēta piederēja tikai un vienīgi mums, sniedzot vienreizēju iespēju izbaudīt mierpilno un romantisko atmosfēru, kas burtiski ievilināja mūs savās skavās, piepildot ar mieru, vieglumu un 16.gs. enerģijas klātesamību. Pilsētu caurvija košie ziedu paklāji ar rozīgām krāsu niansēm, kas romantiski rotājās saulītes staros. Mierīgi un klusi devāmies caur pilsētu, nonākot Fortezza cietoksnī, kas redzams no katra pilsētas skatupunkta, piesaistot ceļotāju uzmanību. No cietokšņa pavērās fantastisks skats uz Retimno un pilsētas rietumu piekrasti. Ieejas maksa cietoksnī bija 4 eiro, šoreiz studentu un jauniešu privilēģijas nedarbojās, bet noteikti ir vērts vēsturisko vietu apskatīt. Stāsta, ka senos laikos šis kalns bija maza sala. No cietokšņa paveras ainavisks skats uz pilsētu, kurā var saskatīt gan vēsturiskas baznīcas, gan venēciešu celtās dzīvojamās ēkas un turku mošejas. Turpinājām ceļu uz otru lielāko pilsētu Krētā Haniju jeb "Venēciju bez upēm". Visapkārt valdīja rosība, ieliņās gleznoja mākslinieki, šeit varēja sastapt visdažādāko tautību pārstāvjus. Hanija piesaista ar krāsu kontrastu skaistumu, sulīgizaļajiem līdzenumiem, kuros zaļo olīvkoki un smilšainajām pludmalēm Vidusjūras krastos. Salīdzinājumā ar Agios Nikolaos un Retimno mazajām, romantiskajām pilsētiņām, šī bija liela un kolorīta pilsēta, kurā cilvēku čalas dzirdamas ik uz stūra un restorāni ar savu smaržu spēj ievilināt teju katru izsalkušo un ne tik izsalkušo garāmgājēju. Kad Hanijas ieliņas krustu šķērsu izstaigātas, arī mūs ar gardajām smaržām ievilināja viens no promenādes restorāniem. Šoreiz nogaršojām moussaku. Tā ir viena no grieķu tradicionālās virtuves zvaigznēm. Atgādina lazanju vai kartupeļu sacepumu, kas pildīts ar malto gaļu. Moussaka bija tik garda un baudāma, ka izlēmām to pagatavot, atgriežoties mājās. Nākamais apskates objekts bija Krētas vienīgais saldūdens ezers - Kournas ezers. Tas atrodas kalnu ieskautā apgabalā, kur ar katamarāniem ir iespēja baudīt floras un faunas krāšņumu (katamarānu nomas maksa bija aptuveni 6 eiro). Ezers ir fantastiski skaists, saules apmirdzēts, ar dzidru ūdeni, kurā bez īpašas piepūles ir labi saskatāma ezera gultne. Tas ir nozīmīgs mitrājs un mājvieta pīlēm un zušiem, ūdens čūskām un retai divkrāsainu terapīnu sugai ar rakstainu čaulu (Diamondback Terrapin). Saule ik pa laikam mēdz paslēpties aiz kalniem un kokiem ap ezeru, izgaismojot vispirms vienu un pēc tam otru pusi, piešķirot ūdenim akvamarīna nokrāsu. Leģendās vēstīts, ka ezera tuvumā ir spēcīgi elektromagnētiskie lauki, kas var radīt lielu iekšējo nemieru, savukārt, citiem tieši pretēji - sniedz iedvesmu un fizisko labsajūtu. Ezeram ir arī sava ūdens nimfa, kas pilnmēness naktīs ķemmē matus. Ceturtā ceļojuma diena tuvojas izskaņai, varu sacīt atkal un atkal - sajūtām un iespaidiem piepildīts dienas noslēgums ar skaisto nimfu, kas kopā ar mums sagaida saulrietu.


5.diena "Mierā" 

Nākamā ceļojuma diena uzausa tikpat karsta kā iepriekšējās. Tā kā vēlējāmies redzēt visas iespējamās Krētas nokrāsas, tad katrai ceļojuma dienai bija cits virziens . Pirmajā dienā devāmies uz austrumiem (Agios Nikolaos), nākamajā dienā uz rietumiem (Hanija, Retimno) un šodien uz salas lejasdaļu, kur ir vēl saulaināk un karstāk, uz dienvidiem jeb Matalu, kādreizējo Festas ostu. Matala ir neliela hipiju pilsētiņa, tādēļ teju uz katra stūra redzami krāsaini zīmējumi, hipjveidīgie busiņi, mašīnas un zīmes, kas simbolizē nepārtrauktību un vienotību. Hipiju kultūra bija redzama un jūtama ik uz soļa. Matalu ieskauj gleznains un idillisks līcis, kura malā atrodas smilšakmens klintis ar hipiju mitekļiem. Lielākā daļa klinšu bija brīvi pieejamas, tajās varēja uzkāpt un aplūkot no iekšpuses. Savukārt, citas bija nosprostotas, jo vēsture stāsta, ka šajās klintīs hipiji gājuši bojā. Piebildīšu, ka klintis ir stāvas un es nevaru pat iedomāties, kāda atmosfēra tajās valda vētras laikā. Arī mēs rāpāmies klintīs, lai gan sasvīdušās kājas slīdēja un gaisa temperatūra bija gandrīz + 40 C, bet tas noteikti ir tā vērts, jo ainava, kas pavērās no augšējo stāvu klintīm bija pasakaina - kristāldzidrs ūdens, smilšainā pludmale un unikāla pilsētiņa, kura izvietojusies gar līča piekrasti. Tas ir jāredz! Pēc kāpiena klintīs, kas nebija viens no drošākajiem pasākumiem, veiksmīgi bijām nokļuvušas kokteiļu kafejnīcā, kurā nobaudījām veldzējošus svaigu ogu smūtijus. Matala ir vieta, kura nepazīst steigu. Dienu turpinājām smilšainajā pludmalē, ļaujot ķermenim iegrimt vieglajās smiltīs, ik pa laikam sajūtot, kā ūdens kutina pēdas. Tā bija pilnīga brīvības un labsajūtas dāvana- aizvērt acis un ļauties mieram. Pusdienas ieturējām vienā no pludmales restorāniem un nobaudījām grieķu salātus, pupiņu sautējumu un tradicionālo sacepumu. Arī Matalas hipiju oāze lēnām attālinājās mūsu skatam un iegūtā sajūta ir saules pielietais miers. 


6.diena "Pamanīt. Sajust. Brīnīties" 

Klāt pēdējā ekskursiju diena, kura iesākās agri no rīta ar steidzīgi malkotu kafijas tasi. Šodien mūsu ceļi vedīs uz Heraklionas ostu un sapnis par Santorini gūs piepildījumu. No Heraklionas ostas līdz Santorini ceļā jāpavada vien 2 stundas, kamēr no citām vietām Grieķijā tūristi mēro tālo ceļu, lai ar prāmi nokļūtu pasakainajā Santorini salā. Arī mēs pulksten 8:00 no rīta ar prāmi kuģojām uz Santorini. Kuģa apkalpe bija ļoti laipna, ik pa laikam atgādinot par roku dezinfekciju un sejas aizsargmasku izmantošanu brauciena laikā. Uz kuģa bija iespējams baudīt arī kafiju, tēju, karstmaizītes, steiku un dažādas delikateses. Izvēlies ko vēlies un ko kāro sirds! Protams, ka cenas bija augstas, kā jau tūristu iecienītos maršrutos. Brauciena laikā bija jūtama viļņošanās, bet citādi tas bija baudāms. Kad prāmis piestāja ostā, bijām nedaudz samiegojušās, jo agrais rīts lika par sevi manīt, tādēļ izmantojām iespēju pasnaust arī brauciena laikā. Piestātnē mūs sagaidīja autobusu rinda. Kā atrast īsto? Ar šo uzdevumu nu bija veiksmīgi jātiek galā. Kad īstais autobuss tika atrasts, atviegloti uzelpojām, ceļojums par skaisto Santorini varēja sākties! Mūsu zinošā gide visas dienas garumā iepazīstināja ar salas vēsturi, interesantiem faktiem un to, kāpēc salas iemītnieki ir izvēlējušies baltās mājas ar zilajiem jumtiem, kas nu jau ir pazīstama kā Santorini vizītkarte. Mūsu pirmais iespaids nebija ne tuvu tam, ko redzējām bildēs. Tas bija kaut kas iespaidīgāks! Tas bija satriecoši! Ja nedaudz par salas vēsturi, tad 17.gadsimtā Santorīnī bija augsti attīstīta amatniecība un tirdzniecības sakari ar citām zemēm. Pēc vulkāna izvirduma tā laika pilsēta tika iekonservēta pelnos. Salā esošais vulkāns ir ne tikai jaunākais visā Eiropā, bet joprojām arī aktīvs. Pēdējā lielā 1956. gadā notikusī zemestrīce, būtiski ietekmēja abus galvenos salas ciematus Firá un Oía, un vulkāna izvirdumi krāterī izveidoja divas jaunas saliņas. Galvenais ienākumu avots salā ir tūrisms, kas ar katru gadu arvien vairāk attīstās, būvējot jaunas villas un uzņemot ne tikai mūs, bet arī pasaulslavenas zvaigznes, piemēram, Leonardo Di Kaprio. Ņemot vērā to, ka vasaras sezona Santorini salā ir ļoti, ļoti, pat vairāk kā ļoti pieprasīta, jo ikdienā šeit piestāj neskaitāmi prāmji un kruīza kuģi ar tūristu pūļiem, tad salu nav iespējams pilnībā izbaudīt. Iedomājieties, ja jau tā šaurajās ieliņās, nāktos spraukties cauri milzīgām cilvēku masām, kur arī gaisa temperatūra ir ievērojami augsta, tad ātri vien iestāsies apnikums un pat aizkaitinājums. Mūsu gadījumā ceļošana pandēmijas radītajos apstākļos ieguva vairāk plusu nekā mīnusu, jo no tūristu pūļiem nebija ne ziņas, ne miņas. Mums patiešām bija paveicies, jo parasti sezonas laikā sala ir pārpildīta. Pirmā apskates vieta Santorini bija Oia ciematiņš. Jā, tieši tas, par kuru daudz un dikti jūsmots fotogrāfijās. Lieliski panorāmas skati, marmora bruģa alejas, akmeņos izgrebtās ēkas, mazās ieliņas ar veikaliņiem, smaidīgi cilvēki - Oia vizītkarte. Nākamā pietura ir Santorini galvaspilsēta - Tira, kurai raksturīgas apbrīnojamas venēciešu un Kiklādas arhitektūras apvienojums. Tās bruģētie celiņi, vērienīgie panorāmas skati un romantiskā noskaņa, ko izteiksmīgi papildina "Jeff Buckley-Hallelujah"  ģitārspēles izpildījums. Domas peldēja kaut kur tālumā, ķermenī iestājās patīkama viegluma sajūta un prāts atbrīvojās. Tieši tik lielu emociju gammu var izraisīt viens mirklis. Santorini sens un mūsdienās joprojām populārs pārvietošanās līdzeklis ir ēzelītis. Jau pa gabalu bija dzirdami smalkie, bet pārliecinošie ēzeļu soļi un zvaniņa skaņas, kas aplikti tiem ap kaklu. Šoreiz atturējāmies no šī transporta veida izmantošanas un kājām devāmies augšup kalnā pa bruģēto pilsētas ceļu, kur nepārtraukti redzami elpu aizraujoši skati. Jo augstāk, jo baudāmāka aina pavērās acīm. Kad bijām nokļuvušas pilsētas augstākajā punktā, nolēmām nogaršot izslavēto Santorini alu. Mazāk svarīgs man bija alus, kā burvīgais restorāns klints malā ar pasakaino skatu uz līcī ieskauto Tiras pilsētu. Ieteikums: nodrošinieties ar skaidro naudu un paņemiet kādā no ielas malā esošajām bodītēm saldējumu (to veidu ir vairāk kā varat iedomāties). Tā kā alus man ne visai iet pie sirds, tad šis absolūti neatšķīrās no tiem rūgtajiem, ko esmu baudījusi arī Latvijā. Alus vietā pavisam noteikti es labprātāk izvēlētos saldējumu. Zvilnēšana terases ērtajos krēslos varētu ievilkties vismaz uz pāris stundām, jo tik pasakaini skaistu vietu nevēlējāmies pamest, taču ierobežotais laiks, kas tika dots pilsētas apskatei, strauji tuvojās beigām. Atpakaļceļā uz pilsētas centru, kādā bodītē nolēmām nobaudīt vēl vienu grieķu nacionālo ēdienu- pitas maizīti pildītu ar vistas girosu. Gaidot savu pasūtījumu, kāds draudzīgs viesmīlis iepazīstināja mūs ar Santorini no vietējo iedzīvotāju skatu punkta. Viesmīlis ar ģimeni dzīvo Londonā un vasaras sezonā strādā Santorini. Arī viņš atzina, ka ir nepierasti maz tūristu un lai mierīgā garā apskatītu salu ir nepieciešamas vismaz 4 dienas. Mūsu laiks krāšņajā Tirā bija aizritējis, bet ar to ceļojums nebija galā, jo grupas gide mūs negaidīti pārsteidza. Pirms došanās uz ostu, iegriezāmies kādā nelielā ciematiņā. Lūk, tā bija gaidītā Santorini pēcgarša, kas lēnām kusa uz mēles. Vienīgie viesi ciematiņā bija tūristi no mūsu autobusa, pārējie ir vietējie iedzīvotāji un ieliņas bija tukšas, bet ļoti īpašas- saules apmirdzētas un puķu virtenēs savijušās. Joprojām visapkārt zili baltās mājiņas un jūtams miers, pat neierasts klusums. Mana telefona foto galerija uzrāda, ka ciematiņa nosaukums ir Pyrgos Kallistis. Mums tika dotas 20 minūtes, lai to izstaigātu, bet ir viens liels un uztraucies "bet" šajā visā stāstā. Mēs tik ļoti aizrāvāmies ar ciemata apskati, ka pēdējās 3 minūtes skrējām kā divas izmisušas sprinteres, jo apmaldījāmies, aizgājām ne pa to īsāko ceļu un mazās ieliņas izrādījās maldinošas. Galu galā veiksmīgi atradām autobusu, kas mūs pacietīgi gaidīja. Labi, ka tā, jo tieši šoreiz nolēmām, ka autobusā atstāsim visas mantas, arī pases un somas. Diena nu jau apmetusi riņķi un autobuss devās piestātnes virzienā. Bez piedzīvojumiem neviena ekskursija nav tā pa īstam izbaudīta, vai ne? Šķita, ka Krētā serpentīnus mēs esam gatavas pārvarēt, tad šeit nu galīgi "NĒ, paldies!" Mūsu autobuss (lai gan tūres sākumā gide slavēja šoferīti, jo bez pieredzes Santorini nav ieteicams sēsties pie stūres) ar sānu "sabučoja" kādas vietējās iedzīvotājas vieglo auto. Nebija jau nekas traks, mazliet tikai noskrāpēts sāns, kas viņu pasaulē pieder pie normālas ikdienas dzīves. Incidents tika atrisināts pavisam vienkārši jeb augstos toņos apmainoties ar pāris necenzētām frāzēm. Kurš ir vainīgs? To nezina neviens, arī viņi paši ne, jo ieliņas ir tik ļoti šauras, ka ar to vienkārši ir jārēķinās. Pēc pusstundas brauciena arī mēs ieradāmies ostā un kāpām uz prāmja klāja, lai pēc pēc 2 stundām ierastos Heraklionas ostā. Sagurums pēc tik piesātinātas dienas bija jūtams, tāpēc pa ceļam mazliet iesnaudāmies un pateicāmies par visu, ko šī diena mums bija devusi. Lielā pateicībā par uzņemto saules enerģiju, emocijām, iespaidiem un to, ka varam ceļot, redzēt, iedvesmoties un dalīties iespaidos arī ar Jums, mīļie lasītāji! Pēc divām stundām prāmis lepni iepeldēja ostā un transfērs mūs nogādāja uz viesnīcu. Joprojām atmiņā palicis skats, kas pavērās caur autobusa logu uz vakara sauli, kura nesteidzīgi rietēja jūrā. Ja nu arī Jūsu ceļi kādu dienu, es ceru, ka pat vairāk kā tikai vienu, aizvedīs uz Santorini, tad ieplānojiet apskatīt arī Sarkano pludmali un izslavēto vulkānu. Ja laika resurss atļauj un prioritātes īpaši nav jāizdala, tad apskatiet pēc iespējas vairāk. Kad ieradāmies viesnīcā, bija grūti samierināties ar domu, ka brīvdienas Krētā ir paskrējušas vēja spārniem, jo jau rīt jāķeras pie koferu kravāšanas atpakaļceļam. 

7.diena "Saldiem mirkļiem ar arbūziem un kūkām"

Pēdējo ceļojuma dienu nolēmām pavadīt, sauļojoties pludmalē, kurā vakaros vērojām saulrietus. Zvilnēt pludmalē, klausīties jūras viļņošanā, baudīt sulīgu arbūza pusīti un augļu smūtiju no blakus esošā restorāna, ar smaidu atminamies piedzīvoto Krētā. Pēc dienas pludmalē devāmies pastaigā pa ciematiņu, lai iegādātos kādu Krētas velti mājiniekiem. Abas ar draudzeni esam kārumnieces, tādēļ ir grūti pretoties šokolādes, svaigi ceptu smalkmaizīšu un vārītā krēma aromātam. Netālu no viesnīcas atklājām brīnišķīgu gastronomisko pasaku - beķereju "Galleto". Acīm un sirdij tie ir saldie svētki- kūkas, eklēri, cepumi, saldējumi, smalkmaizītes un deserta krēmi. Nolēmām, ka pēdējo rītu Krētā, pirms lidojuma uz Latviju, saldināsim ar Galleto gardajām kūciņām. Lai Krētas noskaņas ir saldi saulainas! Pēdējam vakaram Krētā ir jābūt īpašam, tādēļ nolēmām doties vakariņās uz restorānu, ko jau ievērojām ceļojuma pirmajās dienās. Tas atradās pretī mūsu viesnīcai. Restorānā valdīja romantiska noskaņa, skanēja dzīvā mūzika un smaidošais viesmīlis mūs aicināja ieņemt vietu pie galda, sveicinot "JASAS!" Uzkodā pasūtījām krāsnī ceptu fetas sieru, pamatēdienā -divu veidu picas, bet desertu un dzērienu mums uzsauca restorāns. Lai gan ēdiens bija ļoti sātīgs un uz desertu brīvprātīgā kārtā mēs noteikti neparakstītos, bet šajā situācijā no uzsauktā komplimenta atteikties nevarēja, jo tāda rīcība varētu aizvainot restorāna saimnieku. Nobaudījām šokolādes brauniju un pacēlām ar rakiju piepildītās glāzes par Krētas viesmīlību! Pēc sātīgajām vakariņām devāmies 7 kilometrus garā pastaigā, kura noslēdzās naksnīgajā pludmalē. Debesīs ik pa brīdim bija redzama lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās, kas rosināja domas par atgriešanos mājās. Tikai pēc pusnakts ieradāmies viesnīcas numuriņā, zinot, ka katrs rīts ir kā jauns sākums citiem notikumiem. Bet katram jaunam sākumam, diemžēl, ir arī beigas. Mums patīk sākums. 

 

8.diena "Par dzīvi, kas pēc marmelādes un kokteiļiem garšo"

Brokastis ieturējām viesnīcas terasē pie baseina. Iepriekšējā dienā iegādātās Galleto kūkas augstās gaisa temperatūras ietekmē bija ieņēmušas šķidru agregātstāvokli, bet tas nemainīja karamelizēto mutē kūstošo patīkamo garšu. Sviests, saldais krējums, šokolāde, oreo gabaliņi - visas sastāvdaļas joprojām gardas! Viss notika tieši tā, kā vēlējāmies. Krētas noskaņas ir saldi saulainas! Pēc brokastīm ar transfēru no viesnīcas ieradāmies Heraklionas lidostā. Tad nu atklāju, ka Rīgas dzīvokļa atslēgas visticamāk palikušas viesnīcas numuriņā. Bet iekšēja balstiņa čukstēja, ka "tas uz atgriešanos!" Lidot augšup, augstāk par mākoņiem un domās pamāt saulainajai Krētai atvadu sveicienus par viesmīlību un piedzīvojumiem. Sajust un brīnīties, priecāties un pateikties, atļauties un piepildīt sapņus. Ceru, ka arī Jums izdevās domās un sajūtās pabūt Krētā.

Situācija Krēta saistībā ar Covid-19 infekciju: obligāta prasība lietot sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā un tirdzniecības centros. Sods par prasību neievērošanu bija 150 eiro. Lielākajos tirdzniecības centros tika kontrolēta apmeklētāju plūsma un pirms ieejas veikalā izsniedza cimdus.

Ietiekumi, padomi: Plānot ceļojumu pašiem ir daudz izdevīgāk. Iesaku rezervēt naktsmītnes dažādās lokācijās, lai varat apceļot salu, netērējot degvielu, lai dotos uz viesnīcu, kas atrodas vienā konkrētā vietā. Noteikti ir jāapsver iespēja par automašīnu nomu.

Auto nomas Krētā: holidayservices.gr; sunnyrentacar.gr; intercars.gr.

Lielākie ieguvumi: maz tūristu, kas ļāva mierpilnā harmoniskā noskaņā izbaudīt ceļojuma burvību.

Vārdi grieķu valodā, ko pirms ceļojuma derētu iegaumēt:  

Jasas! (Sveicināti/Uzredzēšanos)

Kalimera (Labrīt)

Kalispera (Labvakar)

Kala (Labi) 


Izveido savu bezmaksas mājas lapu! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Uzsākt darbu